Savulaik izmācījies par koktēlnieku, tad par aktieri, šobrīd staltais un vienmēr pozitīvais Māris Susejs daļu savas ikdienas pavada pašā Baltkrievijas pierobežā Krāslavas novada Indrā, kur bērniem vietējā mūzikas un mākslas skolā māca zīmēšanu, gleznošanu un kompozīcijas pamatus, bet pārējo daļu sava laika velta pasākumu režijai un vadīšanai. Viens no pēdējiem spilgtākajiem pasākumiem pērn Daugavpils novada Višķu estrādē valsts simtgadei par godu orgaizētie Latgales mākslas svētki “Krāsas karogā”.

Iepazīstinot ar vietu, ko nu jau kādu laiku Māris sauc par savu - Indras Mākslas un mūzikas skolu, mākslas pedagogs sākumā iepazīstina ar klasēm. Paverot te veidošanas klases, te kādas citas telpas durvis, kur novietotas senas stelles, viņš atklāj, ka šeit Indrā īpaši tiek domāts par tradīciju saglabāšanu.

Viena no telpām, kur ar bērniem darbojas pats Māris iesaukta par zīmētavu vai gleznotavu. “Viens no maniem pēdējiem secinājumiem ir sasitīts tieši ar gleznošanu. Man vienā klasē ir moldāvu bērni, baltkrievi, latvieši un latgalieši. Ir viens uzstādījums un ir šie bērni. Bērni uztver uzstādījumu atkarībā no savas nacionālās piederības. Tāpēc baltkrievam viennozīmīgi dominēs balts un zils, ja tas ir moldāvu bērns, tad tikai [smejas] dzeltens, sarkans, zils. Viņi triepj ar savām sajūtām. [..] Es vispār sapratu ka katrs cilvēks redz un uztver pasauli no krāsu gammas sajūtas, balstoties uz to, kāda ir viņa nacionālā piederība.” Pēc Māra novērojumiem latgalieši, kuru šaipusē nav daudz, varot gan spridzināt, gan būt mierīgi savās izpausmēs.

Māri, Indras Mākslas un mūzikas skolā, kuru apmeklē vairāk kā 70 tuvākas un tālākas apkārtnes bērni, audzēkņi raksturo ar vārdiem “liels” un “smieklīgs”. Skolā valda radoša, nepiespiesta un multikulturāla vide.

“Lielākā opcija un plus, kas mani patur šeit, ka es redzu šo daudznacionālo piederību, es redzu kā bērni uztver pasauli caur to prizmu. Jā, es daļēji pat viņiem mācu latviešu valodu, ne tikai vizuālo mākslu,” tā Māris.

“Māris kā pedagogs ir ļoti atraktīvs, radošs,” Indras Mākslas un mūzikas skolas direktore Ērika Zarovska, raksturojot Māri, atzīst - stereotipiskus un klišejiskus vārdus viņam nevar piemērot. “Viņš noteikti nav klišejas cilvēks. [..] Laikam galvenais ir tas, ka viņš dzīvē dara to, kas viņu interesē, to kas viņam patīk. Tā ir liela viņa personīgā izšķiršanās un arī uzdrīkstēšanās”.

Tieši Daugavpils Saules skola, kur Māris mācījies koktēlniecības nodaļā, viņam atvērusi durvis uz iepriekš vēl neapjausto mākslas pasauli. Pēcāk Māris mācījās Daugavpils Universitātes aktieru kursā. Spilgti Mara Suseja dzīvē iezīmējas arī spīdvejs, kurš lielu popularitāti iemantojis Daugavpilī. Šī moto sporta veida  sacensību organizēšanu viņš daudzus gadus bija uzņēmies ar domubiedriem. Šobrīd motosporta stadionu Māris iemainījis pret multikulturālo Indru.

“Nē, es neesmu izvēlējies Indru, Indra ir izvēlējusies mani, jo Indra ir dieviete, un mani tā velk kā opijs,” darbošanos ar bērniem šeit pierobežas nelielajā, bet kolorītajā ciematā Māris uztver arī savā ziņā kā misiju, lai laukos turpinātos dzīvība.

Māris kaislīgi iestājas arī par vecās koka arhitektūras saglabāšanu – šobrīd tiek veidots īpašs šim tematam veltīts televīzijas raidījums “Sātys stuosts”, tāpat koka arhitektūras elementus savās nodarbībās izzīmē arī bērniem. “Logi kas savā laikā un tagad raksturo tieši Latgali,” izrādīdams bērnu skatēm sagatavotos darbus, atklāj Māris. “Tādus logus jūs reti kur sastapsiet Vidzemē, Kurzemē, un tā ir lieta ar kuru mums ir jālepojas. [..] Jo šīs lietas mūs atšķir un neliek būt vienā lielā katlā, ko sauc pat globalizāciju.”

Māris ir ne vien mākslas pedagogs, bet arī pasākumu vadītājs un režisors. Kā lielākos pēdējos organizētos pasākumus Māris atcerās Deju svētkus “Večerinka Višķos” un 2017.gadā eksperimentālo un radošo performanci, kas veltīta Latvijas simtgadei - “Krāsas krogā”. “Mēģinājām dziesmai un dejai klāt pielikt vēl gleznošanu,” par pasākumu atceras Māris, neslēpdams -  viņaprāt tēlotājmāksla ir nepelnīti pastumta malā.

Jau kopš studiju gadiem viņu pazīst dažādu pasākumu organizators Daugavpilī Oskars Zuģickis, kurš kā Māra spilgtāko īpašību, darbojoties pasākumu vadīšanā, iezīmē – neprognozējamību.

Kultūras menedžere Anita Lipska, kas ar Māri vadījusi kopā daudzus pasākumums atzīst, ka Mārim piemīt ļoti laba humora izjūta. Savukārt par eņģeli viņu sauc režisore, Daugavpils novada Kultūras centra Vārpa direktore Inta Uškāne.

Māris Susejs pats atzīst, ka vairs nevienam neko nejūt par vajadzīgu pierādīt, bet joprojām uzdrīkstas eksperimentēt, tajā pašā brīdī neaizmirstot lietas, kas viņam ir saistošas "kurās es neaizmirstu vārdu - pietāte pret tradīcijām, pret cilvēkiem, un tajā visā ieliekot vēl kaut kādu latgalisko trakumu.”