Raidījumā Zaļais vilnis zoologs Vilnis Skuja skaidro, kāpēc ārzemnieki nekad neēd ogas mežā.

Saruna sākās pavisam nevainīgi: “Kam pieder šie kaulainie sūdiņi uz meža takas?” Izrādās, tagad daudzi plēsēji dodas uz dārziem un mielojas ne tikai ar ķiršiem, bet arī ar ērkšķogām, āboliem un citiem veģetāriem gardumiem. Uz dārzu krēslas aizsegā dodas meža caunas, jenotsuņi un lapsas. Varbūt cilvēki par šo ieradumu nepriecājas, bet augi gan, jo tā sēklas tiek aiznestas tālu un tad nav brīnums, ja mežā zaļo upenes vai jāņogas. Tātad ogas tiek pārnēsātas vēderos un pēcāk izkakātas. Un te ir atbilde, kāpēc ārzemnieki neēd mūsu savvaļas ogas. Jo Eiropā vairāk nekā no ērču encefalīta baidās no ehinokokiem – sīkiem lentenīšiem, kas, līdzīgi kā ķiršu kauliņi, pārvietojas kopā ar plēsēju. Kad sūdiņi izkalst, tie kā sīki puteklīši lidinās gaisā un tā ehinokoku oliņas var nokļūt uz ogām. Latvijas ārsti gan lielu trauksmi pagaidām neceļ un atzīst, ka gadījumi, kad cilvēki saslimuši ar šo slimību ir 20-30 gadā un uzskata, ka vislielākās iespējas inficēties ir, glaudot suņus vai kaķus, vācot tējas un ogas. Ehinokoka oliņas no kuņģa zarnu trakta nonāk asinsritē un nokļūst aknās, plaušās, nierēs, smadzenēs, kaulos, veidojot cistas. Slimības simptomi: sāpes bojātajā orgānā, sastrutojumi, nogurums, galvassāpes. Diagnostika: ultrosonogrāfija vai asins analīze.

Sapnis par iedarbīgām zāļu tējām

Zāļu tēju audzētājs Jānis Vaivars no Ragārēm Skrīveros izrāda savus dārzus. Jānis ir bioloģisko zemnieku aprindās cienīto zinātnieku Jāņa un Māras Vaivaru mazdēls. Kaut vecvecāki jau miruši, viņu darbs tiek godam turpināts. Ragāru dārzā aug dažādi garšaugi un ārstniecības augi, nekur citur nav redzētas tik ražīgas aktinīdijas un citronliānas. Jānis jau no mazotnes ir apguvis dārzkopības gudrības, studējis ASV un tagad sapņo padziļināt dziednieka zinības, lai gatavotu vēl iedarbīgākas tējas. Kad vaicāju, vai viņa vienaudžiem interesē zaļais dzīvesveids, Jānis atbild, ka ir divas diametrāli pretējas grupas: vieni pret dabu un resursiem izturas ar vislielāko pietāti, otriem ir pilnīgi vienalga, ko ēst un kā dzīvot.

Rokām gatavots krēms

Bioloģiski sertificētajā saimniecībā Janavas audzē ne tikai dārzeņus un garšaugus, bet saimniece Anta Kučere pirms gadiem astoņiem Francijā apguva dabīgās kosmētikas gatavošanas mākslu. Tā kā saimniece ir pensijā un savas zināšanas un prasmes nodevusi dēlu ģimenēm, tad par dabīgo kosmētiku stāsta vedekla Zanda Pļaviņa. Sievietes čakli vāc rudzupuķes, rožu ziedlapiņas, madaras un citus ziedus un skaistā vara destilatorā gatavo ziedūdeņus. Bet saimnieču meistarstiķis ir krēms “Beāte”, kas gatavots no bišu vaska, sertificētām eļļām un ziedūdeņiem. Sākumā šķiet, ka no tik taukaina krēmu cilvēks var pārvērsties tikai par spožu personu. Raidījuma veidotāja Anitra Tooma atzīst: “Ļoti nopriecājos, kad pēc nedēļas pamanīju, ka dziļās krunkas uz mana kakla ir kļuvušas daudz seklākas.”

Izrādās, šādu krēmu var pagatavot tikai ar rokām, jo vasks spēj nobendēt jebkuru rūpniecisku iekārtu.