Raidījumā Zaļais vilnis Velga Vītola stāsta par lāčiem, lūšiem un vilkiem Līgatnes dabas takās.

 „Ilzīte jau ir lācis, kam miegs ziemā nav nevienā acī, tik domā par lielo svētku svinēšanu,” atklāj Velga Vītola. Tāpēc viņai jādomā, pie kura koka siet eglīti.

Ilzīte nekad savā nu jau 16 gadus garajā lāča mūžā nav gājusi gulēt kārtīgu ziemas miegu. Un tā kā viņa neguļ, arī lācene Ilzīte svin Ziemassvētkus pie izpušķotas eglītes. Bet pie Velgas Vītolas sarūpētās tortes viņa tiks 11. janvārī – savā dzimšanas dienā.

Kad Līgatnē viesojas Latvijas Radio, neguļ arī lāču puikas Mikus un Puikas, kas rok bedri. Arī reizēm decembrī nolemj pastaigāties, bet reizēm savas dienas vada migā sausos salmos, tāpēc apmeklētājiem ziemas mēnešos jārēķinās, ka lāci var arī neredzēt.

Tad studijas „Vēverīšas” vadītāja Dagnija Kupče iepazīstina, kā senie latvieši ģērbās ziemā. Lai ziemā būtu silti sēdēt kamanās, latvietēm bija kamanu segas un silti lielie paklāji, kājās bija vilnas zeķes, turklāt vairākas, apkārt bija apņemti lielie lakati arī vairāki. Bet bija arī mēteļi un kažoki, tos vairāk vilkuši vīri. Tāpat vilkti kārtīgi cimdi un caunādas cepures, kuri nu to varēja atļauties.