Izstāstīt par savu pētījumu viegli, ātri un saprotami - tas ir pamatīgs izaicinājums zinātniekiem, kuriem ikdiena paiet iedziļinoties savā pētījumā un dažkārt pateikt - kas ir tas, ko tu dari, ir daudz sarežģītāk nekā sākotnēji šķiet. Taču saziņa ar sabiedrību ir nepieciešama, īpaši, šodien, kad zinātne nav neparasts hobijs, bet nozare, kas spēj mainīt pasaules gaitu.

To labi apzinās inženieri, kuri Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) paspārnē izveidojuši jau daudzgadīgu jauno zinātnieku konkursu “Research Slam”, kura moto ir “Viss sarežģītais ir vienkāršs”. Konkursā jau vairākus gadus pēc kārtas piedalīties aicināti maģistrantūras un doktorantūras studenti no visas Latvijas. Kādus izaicinājumus zinātniekiem sagādā situācija, kad par savu pētījumu jāizstāsta auditorijai, kas nav savas nozares pārstāvji, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta konkursa “Research Slam” organizētāja, RTU Doktorantu studijas nodaļas projektu vadītāja Lita Akmentiņa, 2016. gada sezonas konkursa 2. vietas ieguvējs - RTU doktorants Kārlis Kalniņš un 2016. gada sezonas konkursa 3. vietas ieguvējs – Latvijas Universitātes maģistrants Jānis Dzirkalis.

29. septembrī Zinātnieku naktī atklās konkursa “Research Slam” jauno sezonu. Pulksten 12 atvērs pieteikšanos “Research Slam” mājas lapā visiem maģistrantiem un doktorantiem, kas vēlas izmēģināt spēkus šīs sezonas konkursā. Zinātnieku nakts ietvaros norisināsies “Research Slam” atklāšanas pasākums, kurā pieci pieredzējuši zinātnieku stāstīs par savu darbu RTU, iepazīstinot arī ar konkursu.

Pieteikšanās konkursam ilgs apmēram divus mēnešus līdz novembra beigām. Tad sekos priekšatlase, konkursam izraugoties 24 pretendentus. Janvārī un februārī norisināsies atlases kārtas. Fināls paredzēts 2018. gada martā.

Asinsvadu aizsprostojumu sirdī var aprēķināt matemātiski

Ir vai nav aizsprostojuma sirds asinsvados? Ņemsim un izrēķināsim to ar matemātisku formulu. Lai cik arī absurdi tas neizklausītos, tā ir metode, ar kuras palīdzību jau ir pārbaudīti vairāk nekā 13 tūkstoši pacientu. Matemātiski aprēķini, kas tiek izmantoti būvējot lidmašīnas vai kosmosa kuģus, tagad tiek likti lietā, aprēķinot asins plūsmu cilvēku sirdī. Sirds asinsvadu plūsmas aprēķinus izstrādājis Stenfordas Universitātes profesors Kristaps Zariņš. Viņš bija ieradies Latvijā, lai piedalītos 8. Ārstu kongresā. Kristaps Zariņš iepazīstina ar metodi “Heard Flow” jeb sirds asinsrites plūsma.

Pirmās pārbaudes, vai matemātiskie aprēķini ir tikpat precīzi, kā invazīva angiogrāfija, ar kuru tradicionāli līdz šim pārbaudīja invazīvo asinsplūsmu, notika Latvijā P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā.

Zinātne palīdz lauzt stereotipus par pusaudžiem

Pierasts uzskatīt, ka pusaudžu gadi ir trakulīgs laiks, kad jaunieši darīs visu iespējamo, lai pārbaudītu un izbaudītu visu, ko sniedz šī pasaule, tostarp, apreibinošas vielas vai agrīnus seksuālus kontaktus. Tāpat pusaudži par katru cenu grib justies pieauguši, piemēram, sākt agri strādāt, lai iegūtu savus personīgos finanšu līdzekļus. Tādi stereotipi bieži izskan par pusaudžiem, taču kāds nesen veikts psihologu pētījums apliecina - paaudze Z (zet) jeb šī brīža pusaudži pasaulē brīvo laiku izvēlas pavadīt vienatnē savā istabā un pārskatot sociālo tīklu saturu. Auto vadīšana, algots darbs, randiņi vai izklaides bez vecāku klātbūtnes šos jauniešus interesējot aizvien mazāk.

Pētījumā apkopotas atbildes, ko uz anketas jautājumiem snieguši teju 8,5 miljoni pusaudžu laika posmā no 1976. līdz 2016. gadam. Psiholoģe Žena Tvenge, kura ir viena no pētījuma autoriem un ir arī sarakstījusi vairākas grāmatas par pusaudžu audzināšanu, atzīst, ka liela nozīme ir tam, kādos apstākļos bērni ir audzināti. Pretstatā izplatītam viedoklim, ka pusaudži ir slinki, pētniece apgalvo, ka jaunieši kā jebkura cita paaudze ir apkārtējās vides atspulgs. Proti, 20. gadsimta vidū cilvēki bija pieņēmuši tā saucamo ātrās dzīves stratēģiju, kad lielu daļu laika vecāki veltīja darbam, kamēr viņu atvases auga salīdzinoši maz pieskatītas un ātri vien kļuva pieaugušas. Savukārt ap 2000. gadu Amerikas Savienotajās valstīs vairāk izplatīta kļuva tā saucamā lēnās dzīves stratēģija, kad resursi un iespējas kļuva arvien daudzveidīgākas un vecāki saviem bērniem maksimāli ilgi ļāva palikt bērniem. Tādējādi mūsdienās 18 gadus vecie esot drīzāk pielīdzināmi 70. un 80. gadu 15 gadus veciem jauniešiem.

Tā saucamā Zet paaudze ir pirmā, kas tikusi audzināta saskaņā ar lēnās dzīves stratēģiju, kurā liela nozīme bijusi arī viedtelefoniem un šai, pēc 2000. gada augušajai paaudzei dzīve nav iedomājama bez interneta. Tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka šie jaunieši drīzāk brīvo laiku pavada nevis dabā, bet gan izolētībā, komunicējot ar pasauli ar dažādu ierīču starpniecību.

Tas izskaidro to, kāpēc, salīdzinot ar citām paaudzēm, šobrīd jaunieši mazāk apmeklē dažādus pasākumus, taču, kad viņi sapulcējas, tad aktīvi par to ziņo sociālajos tīklos.

Kā norāda pētnieki, vecākiem, šo visu dzirdot, nevajadzētu atņemt jauniešiem viedtelefonus un ierobežot viņu piekļuvi tiem. Daudz vairāk jauniešiem palīdzētu, ja vecāki veicinātu viņu neatkarību. Ja bērni un jaunieši vairāk tiks iesaistīti savas kopienas aktivitātēs, viņiem vairs nebūs tik daudz brīvā laika, ko pavadīt savu ierīču piedāvātajā virtuālajā realitātē.

Vairāk par šo pētījumu varat lasīt interneta vietnē sciencealert.com.