Jaunam gadam jauni varoņi, tostarp, arī augu valstī! Raidījumā Zināmais nezināmajā iepazīstam tuvāk Latvijas Botāniķu biedrības izraudzīto gada augu dzelteno salmeni (Helichrysum arenarium) jeb tautā labāk pazīstamu kā dzelteno kaķpēdiņu, kā arī šī gada sūnu - parasto kociņsūnu (Climacium dendroides). Kāpēc šie augi ieguvuši gada augu titulu un ar ko tie īpaši un neparasti, skaidro bioloģes Latvijas botāniķu biedrības pārstāves Rūta Sniedze-Kretalova un Ligita Liepiņa.

Dzeltena salmene ir daudzgadīgs, neliels augs, kas zied koši dzelteniem vai oranžas nokrāsas ziediem un Latvijā sastopams galvenokārt valsts dienvidaustrumu daļā. Tas aug sausās, saulainās pļavās vai mežmalās un ceļmalās, tāpēc tam izveidojušies pielāgojumi, kas augam palīdz saglabāt mitrumu – visu augu klāj blīvs, zīdaini balts apmatojums, kas atstaro saules gaismu, samazinot lapu temperatūru un iztvaikošanu. Suga ir izteikti kontinentāla un sastopama Centrāleiropā un Austrumeiropā.

Parastā kociņsūna ir viena no visvieglāk atpazīstamām sūnām. Savdabīga ir kociņsūnas augšanas forma, kas atgādina mazu kociņu. Tās primārais stumbrs atrodas augsnē horizontāli un ir klāts ar brūnām, plēkšņveidīgām lapām. No tā atiet stāvi sekundārie stumbri, kas zarojas aptuveni no stumbra vidus. Zari līdz 4 cm gari, atrodas tuvu cits pie cita, tāpēc izskatās sakopoti pušķī kā nelielai palmai. Kociņsūnas tumšzaļās vai dzeltenzaļās velēnas var sasniegt pat 10 cm augstumu. Sporu vācelīte sarkani brūna, līdz 4 cm garā kātiņā. Sporogoni veidojas samērā reti, bet parasti ir vairāki uz viena auga.

Parastā kociņsūna pieder lapu sūnu klasei, kociņsūnu dzimtai un ir tās vienīgā pārstāve Latvijā, bet citur pasaulē sastopamas pavisam trīs šīs ģints sugas.

Dendrologs Andrejs Svilāns atklāj,  ka Dendrologu biedrība atdevusi senu parādu kokam, kas rotā ar biedrības logo, par gada koku 2017. gadā izraugoties parasto priedi.

Gada kukainis - Eiropas dievlūdzējs

Gaiši zaļš, ar citplanētieša galvu un dzelkšņainām kājām - tāds izskatās šī gada kukainis - Eiropas dievlūdzējs. Kāpēc tas tika pie šī titula un kāpēc  dārzu īpašniekiem vajadzētu priecāties par šī kukaiņa sastapšanu, stāsta Latvijas entomoloģijas biedrības pārstāve Rūta Rozenfelde.

Eiropas dievlūdzēji ir suga, kas aprasti mitinās Eiropas dienvidos, bet tā parādīšanās aukstākās klimatiskās joslās ir signāls tam, ka laiks top siltāks. Eiropas dievlūdzēja parādīšanās Latvijā ir kas jauns.