22. marts ir Starptautiskā ūdeņu diena. Un ūdens ir godināšanas vērts ne tikai šodien. Latvijā ūdeni uztveram kā pašsaprotamu, bet pasaule un klimats mainās – pagājušais gads bijis karstākais visā meteoroloģisko novērojumu vēsturē… Par mums būtisku ūdens krātuvi arī saruna raidījumā - kā bioloģisko daudzveidību Baltijas jūrā ietekmē globālā sasilšana? Kā klimata pārmaiņas pārveido Dzintarjūras krastus un zemūdens biotopus? Raidījumā Zināmais nezināmajā iepazīstinām ar Latvijas Hidroekoloģijas institūta zinātnieku pētījumu. Viesi studijā Latvijas Hidroekoloģijas institūta Jūras monitoringa nodaļas vadošais pētnieks Juris Aigars un zinātniskā asistente Maija Viška.

Zilā ekonomika

"Zilā ekonomika", ko mēdz dēvēt arī par "zilo izaugsmi", galvenokārt ir saistīta ar jūrām un okeāniem. Tomēr to ir viegli attiecināt arī uz jebkuru citu ar ūdeņiem nesaistītu nozari. Ideja ir pavisam vienkārša, veidot ekonomiku, kas ir ilgtspējīga un videi draudzīga, apvienojot ieguvumus no cirkulārās un zaļās ekonomikas. 

Kā, sargājot dabu, varam no tās gūt arī ekonomisku labumu un kas ir "zilā ekonomika", skaidro Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītājs Ingus Purgalis.

Paralēli zilajai ekonomikai ūdenī, svarīgs posms ir arī cirkulārā ekonomika šeit pat uz sauszemes. Tas nozīmē, ka jādomā, kā resursus izmantot pēc iespējas efektīvāk un gudrāk un arī draudzēties ar citiem, kuriem var noderēt tas, kas mums paliek pāri nevajadzīgs, un šo punktu varam ievērot mēs visi. 

Klimata pārmaiņu radītās sekas Kiribati

Kiribati veido Klusā okeāna vidū esoša salu grupa, kurā dzīvo apmēram 100 tūkstoši iedzīvotāju. Kiribati ir viena no valstīm, kas visizteiktāk izjūt klimata izmaiņu radītu jūras līmeņa celšanos – salas un līdz ar to arī visa valsts teritorija jau pavisam tuvā nākotnē būs vārda tiešākajā nozīmē zem ūdens.

Kiribati prezidents Anote Tongs nācis klajā ar ideju, kā palīdzēt savai tautai un to daudzveidīgajām, taču no klimata pārmaiņām pilnīgā atkarīgajām salām. Mākslīgas salas, kas varētu dot pajumti gan cilvēkiem, gan dažādām augu un dzīvnieku sugām - tāds ir līdera piedāvājums, sakot, ka viņu valstij paliek aizvien mazāk laika domāt, ko darīt. Jūras līmenis Kiribati ceļas par teju septiņiem ar pus milimetriem gadā, un prognozes liecina, ka salas par zemūdens pasauli kļūs gadsimta laikā.

Kiribati talkā nākšot Apvienotie arābu emirāti, valsts, kurai pieder lielākā mākslīgā sala, Palm Jumeira. Arī inženieri no Nīderlandes jau piedāvājuši dažādus risinājumus, kā veidot šādas būves. Aplēses liecina, ka mākslīgo salu izbūve varētu izmaksāt 100 miljonus ASV dolāru. Taču pat ja šīs salas izdosies uzbūvēt, Kiribati prezidents uzsver, ka tas būs tikai pagaidu risinājums, kas spētu palīdzēt ne vairāk kā divām paaudzēm. Līdz ar to, lai arī Kiribati iedzīvotājiem var likties, ka bezcerīgajā situācijā ir parādījusies gaisma tuneļa galā, šis risinājums nebūt nepalīdzēs pilnībā pielāgoties dzīvei klimata mainīgajā pasaulē.

Ķīnas sekmes cīņā pret mežu izciršanu

Turpretī viena no pasaules lielākajām nācijām, cīnoties ar savulaik aktīvo mežu izciršanu, plūdiem un lauksaimniecības zemju iekārtošanu, ir guvusi pirmos pozitīvos rezultātus mežu atjaunošanās kampaņā. Meži ir svarīgi ne tikai augsnes un ūdens kvalitātes uzturēšanai, bet arī klimata regulācijai, tāpēc brīdī, kad klimata radītie izaicinājumi, piemēram, gaisa piesārņojums vai ūdens trūkums, šajā valstī ir īpaši aktuāli, ziņa par mežu reģenerāciju patiesi iepriecina. Ķīna pēdējā desmitgadē uzsākusi pasaulē lielāko mežu reģenerācijas plānu un nedaudz vairāk kā pusotrs procents no mežu teritorijas jau ir atgūti.

Te gan jāpatur prātā, ka rezultāti ir labi tikai tad, ja lūkojamies uz Ķīnu, izslēdzot citas valstis: kamēr Ķīna izcērt mazāk koku, tādas valstīs kā Madagaskara, Vjetnama un Indonēzija izcērt savus mežus, lai pārdotu kokus Ķīnai. Līdz ar to, lai arī Ķīnā situācija šķietami uzlabojas, globāli joprojām pieaug siltumnīcas efekta gāzu daudzums un samazinās dabas daudzveidība.