Vēstures liecības ar gadiem kļūst aizvien vērtīgākas, taču, laikam ejot, par aizvien grūtāku uzdevumu kļūst šīs vērtības saglabāt un dažkārt arī saglābt. Tādos gadījumos palīgā nāk mūsdienu tehnoloģijas. Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU) Dizaina fabrikas speciālisti palīdz Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam saglābt un nākotnei saglabāt senus un vērtīgus eksponātus, piemēram, 5000 gadus veco Užavas Sārnates koka elku no akmens laikmeta apmetnes. Tāpat Dizaina fabrikas speciālisti palīdzējuši pēc ugunsgrēka atjaunot arī Rīgas pils vēsturiskos Madonnas un Pletenberga ciļņus. Kā vēsturniekiem talkā nāk 3D printeri, saruna raidījumā Zināmais nezināmajā ar RTU Dizaina fabrikas vadītājs Gunti Kuļikovski, RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ģeomātikas katedras asociēto profesoru Māri Kaļinku un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja būs arheologu Jāni Cigli.

"Koka stabu, kura augšdaļā izcirsta cilvēka seja, zemē ieraktu atklāja muzeja speciālisti pagājušā gadsimta 50. gados. Muzeja krājumā nonākušais unikālais eksponāts, datēts ar 3600.-3000. gadu pirms Kristus, savulaik ticis iebalzamēts, taču laika gaitā sācis sabrukt no iekšpuses. Muzejs, lai saglabātu Sārnates koka elku, vērsies pie Dizaina fabrikas speciālistiem, kas jau iepriekš muzejam palīdzēja uzmērīt un 3D izdrukāt muzeja krājumā esošu dzintara aļņa galvu.

Sārnates elks tika detalizēti ieskenēts no visām pusēm. Elka 3D modelis ir ar augstu precizitāti, tas attēlo koka struktūru un formu, tā dodot iespēju restauratoriem radīt priekšmeta šķēlumus dažādās plaknēs, galu galā izveidojot laika zoba sagrauztā priekšmeta precīzu kopiju. Iegūtie mērījumi dos iespēju nepieciešamības gadījumā arī izdrukāt priekšmetu dažādos mērogos un izmantot šos datus virtuālā veidā," par muzejā veikto 3D skenēšanu var lasīt RTU mājaslapā internetā.

Drīzumā Sārnates elks (oriģināls) atgriezīsies muzeja krājumā, bet interesenti ekspozīcijā varēs apskatīt kopiju. Jānis Ciglis vērtē, ka, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, skenēt vajadzētu visu Sārnates koka priekšmetu kolekciju. Savukārt  Guntis Kuļikovskis atklāj, ka mūsdienu tehnoloģijas ļauj nedaudz vēsturi piemānīt, piemēram, izmantot viena priekšmeta pīles galvu un to savienot ar kausu, kuram šāda galva nav tik veiksmīgi saglabājusies. Tā mūsdienu tehnoloģijas ļauj radīt tēlu.

Ieskenēt var priekšmetus kniepadatas lielumā un arī veselas celtnes. Lielākais ieskenētais objekts ir Cēsu sv. Jāņa baznīca.

Karš posta, modernās tehnoloģijas atjauno kultūrvēstures pieminekļus

Kultūrvēsturiskais mantojums iet bojā gan laika dēļ, gan dažkārt neprasmīgas apsaimniekošanas dēļ, protams, arī dabas stihiju dēļ. Taču dažkārt to iznīcina arī karš. Viens no 21. gadsimta lielākajiem zaudējumiem pasaules kultūrvēstures mantojuma jomā ir senajā Sīrijā, tās pilsētā Palmīrā, kuru 2015. gadā pamatīgi izpostīja “Daīš” karotāji. Tagad milzīgs urbis ar datorprogrammas palīdzību slīpē vissīkākās rievas un plaisas marmora bluķos, lai tie izskatītos kā Triumfa arka, kas celta Sīrijā pirms 2000 gadiem. Vai modernās tehnoloģijas spēj atjaunot senus kultūrvēsturiskus pieminekļus un par 3 D arhitektūras mēģinājumiem atjaunot sagrautos vēstures pieminekļus Tuvajos Austrumos, stāsta vēstures zinātņu doktors Imants Ļaviņš.

Heldreiha jeb Bosnijas priede - vecākais koks pasaulē

Kurš gan nav aizdomājies par to, kādas vēstures lappuses mums spētu atklāt koki, ja vien tie varētu runāt.  Nu ir atrasts kāds īpašs koks, kuram patiešām būtu daudz ko stāstīt. Zinātnieki atraduši vecāko zināmo koku Eiropā. Tā ir vairāk nekā 1075 gadus veca Heldreiha jeb Bosnijas priede, kas aug Grieķijas ziemeļu daļā Pindu kalnos.

Ņemot vērā senās priedes augšanas vietu un cienījamo vecumu, zinātnieki to nodēvējuši grieķu dieva Adonīsa vārdā. Vairāk nekā tūkstoš gadus veco priedi ekspedīcijas laikā atklājusi starptautiska zinātnieku komanda, kura darbojusies, lai ievāktu informāciju par seno laiku klimatiskajiem apstākļiem. Ekspedīcijas gaitā zinātniekiem tuvējā apkārtnē izdevās atrast pat vairākus kokus, kuru vecums pārsniedz 1000 gadus.

Lai noteiktu koka vecumu, zinātniekiem ar īpašu dendr-hronoloģisko zondi-urbi, kas nekaitē koka turpmākajai augšanai, nācās paņemt koksnes paraugu, kurā skaitīt koka gadskārtu gredzenus. Tie ne tikai spēj atklāt koka vecumu, bet arī pēc krāsas un biezuma iespējams izdarīt secinājumus  par vides un klimatiskajiem apstākļiem, kas atbilstošajā gadā valdījuši koka augšanas vietā.

Šajā pētījumā zinātnieki cer iegūt klimata un vides pārmaiņu vēsturi par pēdējiem 1000 gadiem, pētot gan senu dzīvo koku, gan jau kritušo koku glabāto informāciju. Portālā atklājumi.lv var lasīt, ka Eiropas vecākais koks ekspedīcijā bija negaidīts un iespaidīgs atradums arī pašiem pētījuma dalībniekiem. Par to, kā šis koks saglabājies līdz mūsdienām, var tikai minēt.