Krāsas mums ļauj uztver acis, taču krāsas radīt un izmantot mākslā ļauj ieži Zemes dzīlēs, kurus cilvēki jau izsenis pratuši pielietot, radot unikālus mākslas darbus. Jau senatnē cilvēki atklāja, ka ieži, kas sastopami dabā, spēj kalpot ne tikai, lai radītu darba rīkus, dārgakmeņus, celtu vai būvētu, bet arī, lai iegūtu krāsas, kuras tālāk savu ceļu turpina mākslas darbos. Tos vēl šobaltdien ar sajūsmu vērojam to senuma, sarežģītības vai sižeta un tehnikas dēļ. Lai arī mūsdienās krāsas tiek ražotas rūpnieciski un māksliniekiem par krāsu radīšanu galva vairs nav jālauza, vēsturē krāsas radīšana bija mākslinieka atbildība, kas prasīja zināšanas par konkrētiem minerāliem un to pigmentiem. Kā krāsas iegūst no iežiem un kāds ir bijis šo krāsu stāsts vēsturē, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes doktorants Aigars Kokins. Viņš ir absolvējis Mākslas akadēmiju un pētot Latvijas iežus, un pilnveidojot pigmentu iegūšanas tehnoloģijas radījis jaunu krāsu pigmentu maisījumu.

Minerālu pētnieks no Zviedrijas Peters Likbergs 

„Jebkurš, pat visparastākais minerāls, sevī slēpj tik daudz kā interesanta un tos pētot, var uzzināt gan to rašanās vēsturi, gan formu,” stāsta pasaulē atzīts mineralogs Peters Likbergs (Peter Lyckberg). Viņš nesen ar lekciju „Dārgakmeņi no zemes dzīlēm” uzstājās Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā.

“Un te, redzat, visa siena ir ar topāzu kristāliem, un te ir 15 kilogramu smags topāzs, uz kura es sēdēju un ieturēju pusdienas. Mani ukraiņu kolēģi mani nofotografēja," turpina Pēters Likbergs.

Viņš jau astoņu gadu vecuma atrada savu pirmo pegmatītu – rupjgraudainu iezi. 11 gadu vecumā Likbergs piedalījās savos pirmajos ģeologu kursos Gēteborgas universitātē, bet jau 13 gadu vecumā viņš jau bija Zviedrijas ģeoloģijas dienesta konsultants.

Viņš ir izpētījis neskaitāmas minerālu atradnes un dārgakmeņu ieguves vietas visā pasaulē un jau vairāk nekā 30 gadus darbojas kā lektors