Divdesmit pirmais gadsimts sniedz iespēju būt vienlaikus tālāk un vienlaikus tuvāk dabai - tālāk, jo aizvien vairāk laika pavadām ar mobilajām un datortehnoloģijām, tuvāk - jo tieši tās palīdz mums pamanīt to, ko ikdienā diez vai izdotos redzēt. Tas vistiešākā mērā attiecināms arī uz putnu vērošanu, jo, pateicoties tiešraides kamerām, kas jau vairākus gadus rāda putnu ligzdās notiekošo, aizvien lielāka daļa sabiedrības iepazīst putnu dzīvi.

Dabas draugi ar lielu aizrautību vēro, kas notiek putnu ligzdās un nevis pacietīgi uzlūkojot putnus no kāda slēpņa, bet pateicoties Latvijas Dabas fonda uzstādītajām tiešraides kamerām, ērti iekārtojušies sev tīkamā vietā. Jau sesto gadu cilvēkiem ir iespēja tuvplānā vērot to, ko dabā var saskatīt tikai ar ļoti labiem binokļiem un teleskopiem un pamatīgu pacietību. Turpretim kameras piedāvā iespēju teju ikvienā dienas laikā - ieslēgt un palūkoties, vai, piemēram, melnais stārķis Ozols sagaidījis ligzdā mātīti Zīli un ko šodien pusdienās notiesājis zivju ērgļu pāris. Sezonā, kas putniem ir īpaši saspringta - jāsakārto ligzda, jārada mazuļi un vēlāk viņi jābaro un jāsargā, tiešraides kameras ļauj ielūkoties aizraujošās putnu dzīves ainiņās un vienlaikus vairot cilvēku izpratni par putniem un to dzīvi. Kādi putni šogad vērojami tiešraides kamerās un kāda ir šo putnu dzīve Latvijā un citās mītnes zemēs, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas dabas fonda valdes loceklis un padomes priekšsēdētājs, ornitologs Jānis Ķuze.

Latvijas Dabas fonds jau sesto sezonu pie aizsargājamo putnu ligzdām izvieto interneta tiešraides kameras – gan sabiedrības izglītošanai, gan pētniecības nolūkos. 2017. gadā tiešraidē var vērot piecas ligzdas - Durbes jūras ērgļus, Sēlijas melnos stārķus, Rīgas vistu vanagus, Kurzemes ūpjus un zivjērgļus. Kameru izvietošanas vietas tiek rūpīgi izraudzītas.

Pētījumi par tuklīšu dzīves ieradumiem

Mīlīgā paskata alku dzimtas putni - tuklīši jeb angliski dēvēti "puffins" ir monogāmi putni. Tie izveido ilgstošas attiecības pārī kopā radot bērnus katru gadu aizvien no jauna vienā un tajā pašā perējuma vietā. Pētnieki atklājuši, ka tuklīši, kuri lido tuvu viens otram migrācijas periodā, veiksmīgāk aizvada ligzdošanas sezonu - respektīvi, to perējums ir labāks.

Oksfordas universitātes zooloģe Anete Feijete un viņas kolēģi sekoja divpadsmit Velsas tuklīšu kopdzīvei sešu gadu garumā, izmantojot ģeolokācijas ierīces. Jautājums, kas pētniekus nodarbināja, bija – ko šie putni dara ziemas sezonā? Izrādās, ligzdošanas sezonai noslēdzoties, tuklīši lidoja uz savām ziemošanas vietām atsevišķi, taču sekoja viens otram tuvā distancē. Ceļojums uz ziemošanas vietām tuklīšu pāri aizvien vairāk un vairāk atsvešināja, taču, neskatoties uz to, tuklīši spēja sinhroni atlidot atpakaļ uz ligzdošanas vietām. Pētnieki atklāja saistību starp dažādiem tuklīšu pāriem. Tie tēviņi un mātītes, kuru migrācijas ceļi bija līdzīgāki, veiksmīgāk sāka un arī noslēdza ligzdošanas sezonu. Pētnieki uzskata, ka līdzīgi maršruti ļauj vienlaicīgi atgriezties un veiksmīgāk koordinēt laiku un distanci, tādējādi vienlaikus atgriezties savā ligzdošanas kolonijā un uzsāku mazuļu radīšanu.

Vēl kāds šī pētījuma rezultāts apliecināja, cik svarīga loma mazuļu radīšanā ir mātītes barības meklējumiem. Oksfordas Universitātes zooloģe Anete Feijeta norāda, ka tuklīšu mātītes, kas vairāk laika veltīja barības meklējumiem pirms atgriezties atpakaļ ligzdošanas vietās, bija labāk sagatavotas mazuļu perēšanai un arī pats perējums bija labāks un spēcīgāks. Pētnieki norāda, ka tuklīšiem vēl svarīgāk par būšanu tuvu savam partnerim migrācijas laikā, ir nodrošināt sevi ar pietiekošu daudzumu barības, lai ne tikai atgrieztos vienlaicīgi un ātri sāktu mazuļu radīšanu, bet arī izdarītu to pēc iespējas labāk. 

Plašāk par tuklīšu dzīves pētījumu var lasīt šeit.