Vīnu radījis Dievs, alu - radījis cilvēks - šo citātu piedēvē Mārtiņam Luteram un no vienas puses, ko tur liegties - alus vienmēr cilvēkiem bijis viegli pieejams un neviena vien savienība, strīds un pat vērienīgi politiski pavērsieni dzimuši tieši pie alus kausa. Alus ir ne tikai neatņemama Līgo svētku un latviešu nacionālās virtuves sastāvdaļa, tas jau izsenis iekarojis cilvēku sirdis arī daudzviet citur pasaulē. Kas galu galā ir alus, kā tas top un kāda ir bijusi alus loma sabiedrībā dažādos laikos un vietās, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj alus darītavas  "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Gvido Straube un mikrobiologs Jānis Liepiņš.

 

Mākslīgā kuņģa darbība

Ēd un ēdienu sagremo, garšu un sāta sajūtu nejūt, toties rāda sava vēdera darbību – tādu mīklu varētu uzdot par Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) esošo mākslīgo kuņģi.

LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes jaunajā studiju un zinātnes centrā ir uzstādīts mākslīgais kuņģis – mehānisms, kas sastāv no stikla tvertnēm, daudzām tievām gumijas caurulītēm un datora monitoriem. Tas viss kopā imitē cilvēka gremošanas trakta darbību. LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes pētniece inženierzinātņu doktore pārtikas zinātnē Asnate Ķirse rāda, kā darbojas minētā aparatūra un kādiem pētījumiem tā noder.

 

Regulāra alkohola lietošana var palielināt risku saslimt ar ādas vēzi

Saule un veldzējošs alus vai vīna malks daudziem atpūtas baudītājiem ir neaizvietojams vasaras komplekts, taču Amerikas vēža izpētes asociācijas veiktais pētījums norāda, ka alkohols un saule nebūt nav labākais salikums.

Aptuveni 3.6 procenti no vēža saslimšanas gadījumiem ir saistīti ar alkohola patēriņu - visbiežāk skarot gremošanas traktu, aizkuņģa dziedzeri, aknas, arī krūtis. Līdzšinējie pētījumi ir apstiprinājuši, ka alkohols var būt kancerogēns, jo tajā esošais etanols organismā tiek pārstrādāts par acetaldehīdu - vielu, kas ne tikai rada paģiras, bet arī ietekmē DNS atjaunotspēju un bojā DNS.

Taču asociācijas veiktajā pētījumā atklāts, ka alkoholam ir saikne arī ar melanomas jeb ādas vēža risku. Regulāra alkohola lietošana var par 14% palielināt risku saslimt ar ādas vēzi - un jo īpaši šāda saistība konstatēta baltvīna lietošanas gadījumā. Tā regulāra dzeršana var par 13% pavairot melanomas risku. Salīdzinoši daudz mazāku risku rada alus, sarkanvīna un liķiera patēriņš.

Te gan jāpiemin, ka šim pētījumam ir arī vairāki trūkumi, tostarp grūtības izmērīt ādas vēža riska pieaugumu saistībā ar pretapdeguma krēmu lietošanu uzturoties saulē, tāpat arī alkohola lietošanas paradumiem, kas individuāli ļoti atšķiras.

Plašāk par pētījumu var lasīt sciencedaily.com.