Inovāciju entuziasti nestāv mierā nevienā zinātnes jomā, jo īpaši kosmosa tehnoloģijās un Visuma izpētē. Kas gan vairāk var apliecināt zinātnes attīstību un cilvēku personiskās ambīcijas, ja ne solījumi par tālu Visuma nostūru izpēti. Krievu uzņēmējs Jurijs Milners nācis klājā ar projektu, kura mērķis ir vienas paaudzes laikā nosūtīt zondi ar nosaukumu "Zvaigžņu šķemba" jeb "StarChip" starpzvaigžņu telpā uz Zemei tuvāko zvaigžņu sistēmu - Centaura Alfu. Par kosmosa izpēti starpzvaigžņu telpā un tehniskām problēmām, ar kurām būs jāsaskaras šādu projektu uzsākot, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta informācijas tehnoloģiju eksperts un astronomijas entuziasts Raitis Misa.

 

Saules sistēmas mazo planētu asteroīdu apzināšanas projekts

Pagājušā gada nogalē Latvijas Zinātņu akadēmija ikgadējā konkursā apkopoja gada zinātniskos sasniegumus Latvijā. Viens no tiem ir Astronomijas institūta apkopotais pētījums par Saules sistēmas mazo planētu asteroīdu eksistenci, to orbītām un uzvedību. Pētījums sākts jau 2008. gadā sadarbībā ar kolēģiem no Lietuvas Teorētiskās fizikas un astronomijas institūta. Ideja par pētījumu sākusies neliela pārpratuma dēļ, aplūkojot attēlu, kurā bijis redzams kaut kas komētai līdzīgs, kas beigās izrādījies vien bildes defekts, atklāj Latvijas Universitātes Astronomijas institūta direktors Ilgmārs Eglītis.

Astoņu darba gadu laikā atklāti 48 jauni asteroīdi. Tiem arī doti vārdi, piemēram, 2014. gadā atklātiem asteroīdiem doti nosaukumi par godu mūsu zinātniekiem - tagad Saules sistēmā riņķo asteroīdi "Blumbahs" un "Canders". Viens no tiem nosaukts par godu slavenā krievu zinātnieka Mendeļejeva līdzgaitniekam Fricim Blumbaham, kurš bija viens no cilvēkiem, kas Latvijā pie Fizikas institūta veidoja Astronomijas sektoru un kļuva arī par tā vadītāju. Savukārt, otrs asteroīds nosaukts par godu Rīgā dzimušajam raķešu dzinēju konstruēšanas pionierim Krievijā - Frīdriham Canderam. Taču par nosaukumiem kalpo ne tikai astronomijā nozīmīgas personas.

Pētījuma mērķis ir līdz 2020. gadam apzināt 90% asteroīdu, kas klejo mūsu Saules sistēmā. Mērķis ir ambiciozs, ņemot vērā, ka pie tā strādā vien trīs, četri pētnieki, no Latvijas puses iepriekš ir strādājuši arī pāris studenti, bet šobrīd darbojas vien pats Ilgmārs Eglītis.