Latvija antibiotiku rezistences gadījumu statistikā ierindojas "sliktajā" galā, līdz ar valstīm Dienvideiropā un Austrumeiropā. Antibiotiku lietošanas prakses, higiēnas normu ievērošana, pacientu aprūpes apstākļi - šie un citi iemesli ietekmē antibiotiku rezistenci. Antibiotiku rezistence ir izplatīta problēma daudzviet pasaulē, tostarp arī Latvijā, kur pret antibiotikām rezistentās baktērijas tiek novērotas aizvien biežāk. Tās ir sliktas ziņas pacientiem un medicīnas aprūpes darbiniekiem, jo dažkārt tikai antibiotiku lietošana var palīdzēt kādas slimības ārstēšanā, bet baktērijām esot rezistentām antibiotiku efektivitāte mazinās. Kas īsti ir antibiotiku rezistence un kādi faktori to ietekmē, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs, sertificēts infektologs un epidemiologs, profesors Uga Dumpis.

Mikrobi mūsu gultā

Vairāk nekā trešo daļu savas dzīves aizvadām gultā, tieši tāpēc nav pārsteigums, ka šī, teju svētnīca, kurā rodam kāroto mieru pēc garas dienas, ātri arī kļūst par dažādu baktēriju un sēnīšu botānisko dārzu. Ja šis dārzs tiek uzturēts pārāk ilgi, mikroskopiskā pasaule, kas mīt mūsu gultasveļā, var padarīt mūs slimus, tā apgalvo Ņujorkas universitātes mikrobiologs Filips Tjerno.

Vidēji cilvēks gada laikā gultasveļā atstāj 83 litrus sviedru un, kad laiks ir karsts un mitrs, tā ir ideāla vieta sēnīšu dzīvei. Neseni pētījumi, kuros tika mērīts sēnīšu līmenis gultas veļā, atklāja, ka spalvu un sintētisko materiālu spilveni, kas tiek lietoti līdz 20 gadus, var saturēt četras līdz 17 dažādas sēnīšu sugas. Vēl vairāk, tā nav tikai mūsu katra individuālā mikropasaule, ar kuru kopā pavadām naktsmieru, tai pievienojas arī mūsu dzīvnieku atstātie un pat ražošanas procesā pārņemtie mikroorganismi. Ādas šūnas, fēces, augsnes daļiņas, putekļi, dažādi organisma izplatīti šķidrumi – šīs vielas atrodas mūsu gultasveļā. Jautājums tikai, kā tās var mums kaitēt un ko darīt lietas labā.

Mikrobiologs Filips Tjerno iesaka gultasveļu mainīt vismaz reizi nedēļā.  Tā kā mikrobi gultā ir tuvu mūsu elpošanas orgāniem, šķaudīšana un iesnas var būt rādītājs, ka mikrobu mūsu palagos saradies par daudz.

Pat, ja cilvēkam nav alerģijas, reakcija var būt alerģiska, taču īpaši smagi tas var ietekmēt astmas pacientus. Fakts, ka mūsu gultas veļa mēdz būt tik netīra, neesot rādītājs, ka cilvēkam ir slikti higiēnas paradumi. Mikrobiologs norāda, ka iemesls ir pavisam vienkāršs – gravitāte. Jebkādas daļiņas, kas klāj mūsu ķermeni, agri vai vēlu nonāks mūsu gultā.