Itin bieži medijos kā eksperti tiek piesaukti dažādu nozaru antropologi un sociālaontropologi. Arī raidījumā Zināmais nezināmajā esam aicinājuši pašmāju antropologus stāstīt par saviem pētījumiem, taču pavisam dabisks var šķist jautājums, kas īsti ir antropoloģija, ar ko tā atšķiras no sociālās antropoloģijas un kāpēc sabiedrībai šāda zinātnes nozare vispār ir svarīga, skaidro sociālantropologs, Rīgas Stradiņa universitātes maģistra studiju programmas “Sociālā antropoloģija” vadītājs Klāvs Sedlenieks.

Antropoloģijas nozare, kas pēta cilvēku attiecības ar lietām

Kopš senatnes, kad cilvēks sev izveidoja pirmos darbarīkus un apģērbu, sākās arī cilvēka un lietu attiecības. Kāda ir mūsu attieksme pret priekšmetiem mums apkārt, mūsu dzīves telpu,  skaidro sarunā Latvijas Universitāets Humanitāro zinātņu fakultātes antropoloģijas studiju katedras lektore Māra Neikena.

Cilvēks savās aktivitātēs iekļauj ne vairāk kā 25 vietas

Dažkārt nepamet sajūta, ka diennaktī ir pārāk maz stundu, lai satiktu ikvienu, ko vēlamies satikt, un izdarītu visu, ko esam iecerējuši. Tas pats nereti attiecas uz vietām, kurās vēlamies kādreiz pabūt, taču izrādās – reālajā dzīvē esam daudz vairāk piesaistīti konkrētām vietām, nekā sākotnēji varam domāt.

Izmantojot matemātiskus aprēķinus, secināts, ka savu dzīvi vidēji aizvadām tikai divdesmit piecās dažādās vietās un nebūt neesam naski uz jaunu vietu apgūšanu. Londonas universitātes matemātiķi, pētot mūsu dzīvesveida izmaiņas pētījumā izmantoja datus no Dānijas, kur 851 brīvprātīgajam tika pievienota GPS ierīce un noteikta šo cilvēku kustība ikdienā. Izrādās, ka vietas, kurās savu ikdienu aizvadīja brīvprātīgie, nebūt nebija tik daudz – pētnieki norāda, visticamāk mūsu zinātkāri līdzsvaro mūsu slinkums.

Lai iegūtu pietiekoši plašu spektru par vietām, kur uzturas cilvēki, tika ņemts vērā arī tas, cik ilgu laiku mēs konkrētās vietās pavadām -  proti, ja mājās tās ir vairākas stundas, tad autobusa pieturā dažas minūtes.

Šajā pētījumā par zināmām vietām tika uzskatītas tās, kur nedēļas laikā uzturamies vismaz divas reizes un pavadām tur vairāk nekā 10 minūtes.

Pētījumā noskaidrots, ka kopumā mums ir tendence no vienas puses apmeklēt jaunas vietas un atklāt ko vēl neredzētu, taču vienlaikus esam konservatīvi vietu izvēlē un ļoti labprāt atgriežamies vietās, kas mums jau ir labi zināmas.

Interesanti, ka pētījuma rezultāti bija identiski arī tad, ja tajā zinātnieki aprīkoja ar GPS raidītājiem vairāk nekā 40 tūkstošus cilvēku un sekoja līdzi viņu ikdienas paradumiem dažādās pasaules valstīs. Izskatās, ka neatkarīgi no tā, vai kāds no mums būtu vidēja vecuma autobusa šoferis Parīzē vai jauns skolotājs Sidnejā, mēs savās aktivitātēs iekļaujam ne vairāk kā 25 vietas.

Varētu likties, ka vairāk nemaz fiziski nevar paspēt apmeklēt vienas dienas laikā, taču izrādās, ka sīkāk analizējot datus un rēķinot dažādus scenārijus iespējams noteikt, ka fiziski mēs spētu pabūt vēl 25 vietās. Taču tas nenotiek, visticamāk tāpēc, ka noteiktās vietās mums ir svarīgi sazināties ar citiem un pavadīt tajās vairāk laika. Antropologi pētījuši, ka arī mūsu sociālajā interakcijā ar citiem spējam uzturēt saikni ar apmēram 150 cilvēkiem.