Senlietas ir visas cilvēka roku veidotas lietas, kas ir senākas par 17. gadsimtu. Ne tikai rotas un ieroči, bet arī visi darbarīki un priekšmeti. Visas šīs lietas ir aizsargājamas, skaidro speciālisti raidījumā Zināmais nezināmajā.

Zeme zem mūsu kājām glabā vēsturiskus dārgumus, kas vēsta par aizgājušo laiku un cilvēku dzīvi šajā teritorijā. Šie dārgumi pieder valstij, taču ir cilvēki, kas tos vēlas iegūt savā īpašumā, vai tos pārdot, realizējot “melnajā tirgū”. Lai zinātu, kuras atrastās lietās ir aizsargājamas, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Latvijas Kultūras akadēmija un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija sagatavojusi katalogu par apdraudētākajām Latvijas arheoloģijas senlietām. Katalogā iekļauti tie senlietu veidi, kuri vairāk pakļauti nelikumīgas iegūšanas un nelikumīgas tirdzniecības riskam, kā arī ir biežāk sastopami Latvijā. Ar izdevuma starpniecību iespējams identificēt tās Latvijas arheoloģiskās senlietas, kuras tiek nelikumīgi iegūtas, realizētas un izvestas ārpus Latvijas. Raidījumā Zināmais nezināmajā par katalogu stāsta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma glabātāja Alise Šulte, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja Sandra Zirne un Latvijas Kultūras akadēmijas pieaicinātais pētnieks, projekta vadītājs Andris Kairišs.

Katalogā ir iekļautas lietas, kas visbiežāk parādās interneta vidē, kuras var iekļaut sadaļā “vikingu artefakts”. Tie ir ļoti pieprasīti tirgū. No Latvijā atrodamo senlietu klāsta visbiežāk kā “vikingu artefaktus” piedāvā visas bronzas rotas, kā arī ieročus, neņemot vērā, kāda laikmeta senlietas ir atrastas. 

Apslēptu mantu svešā zemē meklēt ir aizliegts!

Likums par kultūras pieminekļu aizsardzību nosaka, ka arheoloģiskajos pieminekļos veikt izpēti ar metāla detektoru var tikai saņemot īpašu atļauju. Tas attiecas arī uz aizsardzības zonu ap pieminekli. Arī lauku teritorijās ap arheoloģisko pieminekli meklēt senlietas ar metāla detektoru var tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un zemes īpašnieka atļauju.

Eleganti un ikdienišķi - jūgendstila tērpi

Jūgendstils savu uzvaras gājienu Eiropā sāka 19.gadsimta beigās un turpināja līdz Pirmajam pasaules karam. Jūgendstilā tiek uzsvērta pilnīga radoša brīvība, ekspresīva, atraisīta fantāzija ar tieksmi visus, piemēram, būves elementus radīt kā māksliniecisku vērtību. Māksliniekam bija nevis jāattēlo redzamais, bet jārada, jāpārveido pasaule, jāienes skaistais un cilvēcīgais ikdienas dzīvē - mājoklī, interjerā un arī apģērbā. Jūgendstila dizains parādījās gan uz stikla un keramikas izstrādājumiem, gan rotaslietās. Tā pat arī audumos, sudraba traukos, cigarešu etvijās, mēbelēs un lampās, plakātos un gleznās. Viens no slavenākajiem jūgendstila laikmeta rotaslietu un stikla dizaineriem ir slavenā “Tiffany&Co” dibinātāja dēls Luijs Tifanijs. Leģenda vēsta, ka Luijs pirmo reizi ieraugot jūgendstila stikla darbus Parīzes ekspozīcijā 1889.gadā, esot juties emociju pārpludināts. Vēlāk viņš pats radījis vienus no skaistākajiem stikla lampu kupoliem, kā arī mozaīkas un, protams, rotaslietas. Iedvesmojoties no jūgendstila kustības, Luijs Tifanijs radīja brošas, kurās attēlotas spāres, tauriņi un ziedi, tāpat arī ļoti skaistas kaklarotas, kas atbilst jūgendstila abstraktajām līnijām un krāsu gammai. 

Jūgendstils izpaudās arī uz teātra skatuves, piemēram, mākslinieks Leons Baksts darinājis ļoti interesantus teātra kostīmus, izmantojot visu jūgendstilam raksturīgo- spalvas, rakstus un izšuvumus.

Līdzīgi elementi sastopami arī ikdienas un svētku apģērbā no šī laikmeta. Tērpiem raksturīgi ziedu elementi, smalki raksti un izšuvumi, ,greznas, ekstravagantas cepures, dārza un ūdens krāsas, S formas korsetes, mežģīnes un samts. Jūgendstila ietekme modē jūtama joprojām. Rīgas Jūgendstila centrs šobrīd piedāvā apmeklēt izstādi “Tērps kā mākslas darbs no jūgendstila līdz mūsdienām”. Izstādē apskatāmi tērpi no modes dizaineru Irinas un Andreja fon Šlipes kolekcijas.

"Par tiem tērpiem autore pati ir teikusi, ka tie ir iedvesmoti no domas par sievieti, kura nebaidās ienākt telpā un nebaidās izcelties, tāpēc tērpiem jābūt elegantiem un ikdienišķiem vienlaikus, stāsta centra starptautisko projektu vadītāja Iveta Sproģe.

Viens no kolekcijas autoriem, Andrejs fon Šlipe, teicis, ka Jūgendstilā Māksla ir kļuvusi par reālu dzīves stilu.  Kolekcija ir mēģinājums atdzīvināt šo sajūtu, apvienojot mākslu ar modi.

 Izstādi “Tērps kā mākslas darbs no jūgendstila līdz mūsdienām” var aplūkot līdz oktobra beigām.