Nesen medijos izskanēja satraucoša ziņa par deviņdesmit ziloņu nomedīšanu Botsvānā. Lai arī šī valsts var lepoties ar lielāko ziloņu populācija Āfrikas kontinentā un tiek uzskatīta par drošāko vietu šiem dzīvniekiem Āfrikā, 90 indivīdu nāve ir šokējošs fakts visām dabas organizācijām pasaulē, tostarp pašai Botsvānai. Malumedniekiem ir izdevies nomedīt šos dzīvniekus tūristiem pieejamā teritorijā līdzās rezervātam un paveikt vienu no lielākajiem malumedniecības noziegumiem ziloņu populācijai Āfrikā mūsdienās. Tāpēc aktualizējies jautājums, kā tiek pasargāti apdraudētie dzīvnieki pasaulē un cik efektīvi ir šie centieni.

Vides aizsardzības organizācijas radījušas dažādus veidus, kā nosargāt dzīvniekus, kurus apdraud malumednieki. Iznīcinot to dzīvotnes un apdraudot jau tā trauslās populācijas ar nelegālām medībām, ziloņu, lielo kaķu, degunradžu un citu dzīvnieku populācijas strauji sarūk. GPS sistēmas, reindžeru darbs nacionālajos parkos, centieni apkarot malumedniecību un arī vietējo agresiju pret dzīvniekiem – kā pasargāt sugas, kuru populācijas ir teju iznīcinātas, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Dabas Aizsardzības pārvaldes CITES nodaļas vadītājs Jēkabs Dzenis.