Raidījumā „Zināmais nezināmajā” vispirms Zanes Lāces sižets par Pasaules Dabas fonda sagatavoto „Zivju gidu” - ceļvedi un palīgu zivju izvēlē. Ja mēs turpināsim kā līdz šīm bezatbildīgi izturēties pret tiem resursiem, kas mums ir, tad ir aprēķināts, ka 2048. gadā komerciālai zvejai domātās zivis var vairs nepeldēt pasaules okeānos, atzīst Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras programmas vadītājs Ingus Purgalis, kurš, staigājot pa Rīgas centrāltirgus zivju paviljonu ar "zivju gidu" rokās, skaidro, kādas zivis var un kādas nevajadzētu pirkt.

Savukārt studijā kopā ar LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes nodaļas vadošo pētnieku Jāni Lapinski turpināsim sarunu par jūras krastu erozijas procesiem. Runājot par dabas aizsardzību, nepamatoti novārtā ir palikusi zemūdens vide – tā vismaz liecina statistika, ja salīdzina, cik aizsargājamo teritoriju ir uz sauszemes un cik jūrās un okeānos. Bet vēl viena īpaša vieta dabā, kurai nereti daudzi no mums paiet garām par to nemaz neaizdomājoties, ir jūras krasti. Kas šīs ir par ekosistēmām, ar ko interesantas un kā tās būtu sargājamas?

Zinātnieku neparastais atradums

Zinātnieki Madagaskarā atraduši fosilizētu galvaskausu, kas piederējis zīdītājam, kurš dzīvojis pirms 66 – 72 miljoniem gadu Krīta periodā, un tas nozīmē, ka šis dzīvnieks bijis dinozauru laikabiedrs. Fosīlijas izpētījuši ASV paleontologi un par saviem atklājumiem pavēstījuši žurnāla “Nature” lappusēs.

Atrastais dzīvnieks pieder seno zīdītāju grupai, kuras nosaukums radies no superkontinenta Gondvānas. Tolaik tie bija šī kontinenta iemītnieki. Godvānas superkontinentam piederēja lielākā daļa mūsdienu dienvidu puslodes sauszemes – Āfrika, Dienvidamerika, Antarktīda, Austrālija, kā arī Madagaskara un Indostānas un Arābijas tektoniskie bloki.

Līdz šim paleontologiem bija izdevies atrast tikai Gondvānas zīdītāju zobu un žokļa kaulu gabalu fosilijas. Atrastais galvaskauss ir līdz šim lielākā zinātnieku rīcībā nonākusī fosilija, kas piederējusi kādam “šī senā kontinenta” pārstāvim. Turklāt galvaskauss piederējis līdz šim nezināmas sugas pārstāvim, kurš vizuāli līdzinājies mūsdienu murkšķim.

Murkšķveidīgā dzīvnieka piederības sistematizēšanai pētnieki izveidojuši jaunu ģinti, ko nosaukuši par Vintana (kas no malagasu valodas tulkojumā nozīmē „veiksme”). Konkrētā suga nodēvēta par Vintana sertichi. Kā laspāms portālā atklajumi.lv, 12,4 cm garais galvaskauss negaidīti tika atrasts Madagaskarā, smilšakmens blokā. Ņemot vērā galvaskausa izmēru, zinātnieki aprēķinājuši, ka dzīvnieks svēris aptuveni 9 kg, un tas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā pieaudzis murkšķis.

Šī Madagaskarā atrastā galvaskausa fosilija izmēra ziņā divkārt pārsniedz tās fosilijas izmēru, kas iepriekš tika uzskatīta par lielāko Gondvānas zīdītāja galvaskausu. Jaunatklātais Vintana sertichi bija zālēdājs ar grauzējiem raksturīgiem priekšzobiem. Zinātnieki uzskata, ka dzīvnieka sakodiens bijis divas reizes spēcīgāks, salīdzinot ar līdzīga izmēra grauzējiem mūsdienās. Skenējot galvaskausa fosilijas, zinātnieki noskaidrojuši, ka apmēram 14% Vintana sertichi smadzeņu bijušas pielāgotas apkārtējo aromātu uztveršanai, kas liecina, ka oža bijusi būtiska šī zīdītāja maņa. Dzīvnieka relatīvi lielās acis un iekšējās auss uzbūves īpatnības mudina domāt, ka tas bijis veikls un apveltīts ar labu dzirdi un ožu. Tas bijis svarīgs faktors mazo zālēdāju izdzīvošanā.

Tomēr, kas izpētes gaitā paleontologus pārsteidzis visvairāk – senā zīdītāja degunā, aukslējās un galvaskausa aizmugurējā daļā atrasti kauli, par kuriem uzskatīts, ka tie izzuduši vēl pirms zīdītāju attīstības. Līdz šim pētniekiem vēl nebija zināms neviens zīdītājs ar līdzīgu anatomisko uzbūvi.