"Pavārgrāmatas izdod tad, kad ēdienu kultūrā kaut kas mainās. Pavārgrāmatas ir laikmeta maiņu vēstneši. Tāpēc ne vienmēr varam būt pārliecināti par to, ka tas, ko redzam pavārgrāmatā, attiecīgā laikā tika arī ēsts," raidījumā Zināmais nezināmajā norāda mākslas zinātņu doktore Astra Spalvēna.

Turpinot izzināt vēstures gaitas caur kulināriju, raidījumā Zināmais nezināmajā palūkosimies, kā vēstures izpētē var palīdzēt tik neparasts vēstures avots kā pavārgrāmatas. Teju ikvienam no mums mājās ir pa kādai pavārgrāmatai un arī tās mainās līdz ar laiku un spēj daudz liecināt par aizgājušo dienu ikdienu, sadzīvi, sabiedrības paradumiem un, jā, arī politisko situāciju. Raidījumā Zināmais nezināmajā saruna par pavārgrāmatu vēsturi ar mākslas zinātņu doktori Astru Spalvēnu, kas savu doktora darbu veltījusi tieši pavārgrāmatu tematikai.

"Latvijā sākotnēji pavārgrāmatas bija par svētku uzturu, tie ir sarežģītāki ēdieni no grūtāk iegūstamiem un prestižākiem produktiem, tie ir ilgāk gatavojami ēdieni," skaidro Astra Spalvēna. Ikdienas ēdienu receptes netika iekļautas pavārgrāmatās, jo tās pavārs zināja no galvas vai nodeva mutvārdu ceļā.

Pavārgrāmatās iekļautie ēdieni īpašāki. Sākotnēji reti bija iekļauti dārzeņu ēdieni, maizes cepšanas receptes. To jau pavārs zināja, tas bija pats par sevi saprotams.

Kādreiz saldējumu varēja atļauties tikai turīgie atpūtnieki Jūrmalā

Svaigi kūpināts reņģes un zemenes – tie ir ēdieni, kas droši vien palika prātā pirmajiem Jūrmalas atpūtniekiem pirms aptuveni 200 gadiem. Sīpolklopsis un saldējums – tie bija gardumi pagājušā gadsimta 30. gados, bet jaunāko laiku vēsturē ir jārunā par pašdarinātiem kokteiļiem restorānā „Jūras pērle”  un  grilētām vistām. Par  ēdināšanas iestādēm  un ēdieniem Jūrmalas vēsturē stāsta Jūrmalas pilsētas muzeja vēsturniece Inga Sarma.

Vecākās pavārgrāmatas pasaulē un Latvijā

Cilvēki ir ēduši un ar ēdienu izjutuši īpašu saistību visos laikos, taču, kad pirmo reizi tika izveidota pavārgrāmata? Par vienu no senākajām izdzīvojušajām, bet viennozīmīgi ievērojamakājām pavārgrāmatām var saukt seno romiešu „De Re Coquinaria” jeb grāmatu “Gatavošanas māksla”, kuras autors ir Marcus Gavius Apicius. Lielākā daļa no desmit grāmatās lasāmā ir tieši Apicius sastādītās receptes un tās pēc struktūras līdzinās mūsdienu pavārgrāmatām. Receptēs ir minēti gan gaļas ēdieni, gan dārzeņu, zivju un jūras velšu, kā arī pākšaugu ēdieni, Šķiet, ka šī grāmata tapusi pieredzējuša gatavotāja vajadzībām, jo tajā ir maz norāžu par sastāvdaļu daudzumu un proporcijām.

Lai arī Apicius ir senākās zināmās pavārgrāmatas autors, tas nebūt nenozīmē, ka viņš bija pirmais, kurš pievērsās ēdienam rakstiskā formā. Jau vairākus simtus gadus pirms viņa – 4. gs. p.m.ē. sicīliešu grieķis Arhestrats uzrakstīja poēmu par gastronomiju – tā gan līdz mūsdienām saglabājusies tikai atsevišķos fragmentos. Taču tajos tik un tā iespējams izlasīt ļoti interesantu saturu, piemēram, autors norāda par garšu pilnīgumu, kas meklējams vienkāršos ēdienos. Arhestrats raksta, ka garda zivs ir tāda, kas tikai nedaudz apkaisīta ar sāli un ieziesta olīveļļā, jo garšas pilnība slēpjoties pašā zivī, nevis pievienotajos elementos.

Plašā klāstā pasaulē un Latvijā izdotās pavārgrāmatas glabājas Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā. Starp citu pirmā pavārgrāmata latviešu valodā iznāca 1795. gadā ar nosaukumu "Tā pirmā pavāru grāmata no vāces grāmatām pārtulkota". Taču pirmā oriģinālā pavārgrāmata, kas sarakstīta tieši latviešu valodā, iznāca 1796. gadā ar nosaukumu "Latviska pavāru grāmata muižas pavāriem".