Noslēgušies Latvijas paleontologu šīs vasaras izrakumi gada ģeovietā - Ketleru atsegumos Skrundas novadā. Tā ir vieta, kurā savulaik atrada vienu no pasaulē vecākajiem četrkājainajiem organismiem - ventastegu. Šī gada ģeovieta - Ketleru atsegumi Ventas labajā krastā - raisījuši gan ģeologu, gan paleontologu interesi, jo ietver sevī ne tikai ģeoloģisku vērtību, bet arī stāsta par mugurkaulnieku evolūciju. Kas vēl atklāts šajos atsegumos un kāpēc šī vieta izvēlētā par gada ģeovieta, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesors Ervīns Lukševičs.

Vasara ne vienā vien zinātnes nozarē ir īstais darba laiks, lai dotos dabā pētīt, mērīt, skaitīt un rakt…. Šovasar arī paleontologi devās savā vasaras ekspedīcijā un pmatīgi izirakumi notika Skrundas novadā. Šī gada ģeovieta -Ketleru atsegumi Ventas labajā krastā raisījuši gan ģeologou, gan paleontologu interesi, jo ietver sevī ne tikai ģeoloģisku vērtību, bet arī stāsta par mugurkaulnieku evolūciju. Kas tad īsti ir Ketleru atsegumi un kas tajos īapšs atrasts - to mums šodien vairāk skaidros Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes profesors Ervīns Lukševičs.

Arheologu atradumi: izrakumi hercoga Jēkaba dzelzs atradnēs

Dzelzs ieguve Kurzemes hercogistē hercoga Jēkaba laikā piedzīvoja savu uzplukumu. Kā tieši ir noritējis darbs tā laika rūpnīcās, to speciālisti varēja noskaidrot nesen veiktajos izrakumos, kas ir pirmie dzelzs manufaktūru izrakumi Baltijā. Vecumnieku pagastā 180 kvadrātmetru platībā no zemes tika  izceltas sabrukušas krāšņu paliekas, jēldzelzs gabali un izdedži.

Cerams, ka tuvākajā nākotnē arī varēsim vairāk uzzināt, ko vēsta senās manufaktūras atradnes. Speciālisti sola,  ka pēc atradņu izpētes  interesenti tās varēs aplūkot Vecumnieku pagasta muzejā. Par  hercoga Jēkaba dzelzs manufaktūras izrakumiem stāsta Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta speciālisti arheologs Rūdolfs Brūzis un vēstures doktore Mārīte Jakovļeva.