Kara darbība vienmēr nes postu – ekonomisku, demogrāfisku, sociālu un viena no karadarbības traģiskajām blakus parādībām, ar kuru saskārusies teju ikviena valsts, ir pārtikas trūkums un daudzviet arī bads. Kā bads mainījis sabiedrību Pirmā pasaules kara laikā un pēc tā? Vai bads ir zīmējis jaunu karti Latvijas teritorijā un kā pārtikas un citu resursu trūkums ir ietekmējis valsts ģeogrāfiju, iedzīvotāju skaitu un sabiedrības dzīvi? Vēsturnieks Ēriks Jēkabsons pētījis šo jautājumu starptautiskā projektā un par savu ieguldījumu guvis arī atzinības rakstu no Oksofordas universitātes Brasenoses koledžas. Raidījumā Zināmais nezināmajā par savu pētījumu stāsta vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors Ēriks Jēkabsons.

"Pirmā pasaules kara vidū un beigās, kā arī Neatkarības kara laikā Latvijā var runāt par smagu bada situāciju. Varas iestādes nezina, kā rīkoties. (..) Tas palīdz labāk izprast sarežģītos militāri politiskos procesus, kas te notiek," atkāj Ēriks Jēkabsons.

Arheologi pēta bada un pārticības periodus tālākā senatnē

Ar dažādām mūsdienu tehnoloģijām zinātnieki var noteikt, kādu pārtiku un cik bieži ēduši cilvēki pat pirms vairākiem tūkstošiem gadu. Izrādās viņu ēdienkarte bijusi visai dažāda, gan dārzeņi un graudaugi, gan medījumi un zivis. Stāsta Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta vadošā pētniece Gunita Zariņa. Viņa padziļināti pētījusi seno iedzīvotāju uzturu.