Latvieši izsenis ir lepojušies ar savu atrašanos līdzās Baltijas jūrai. Baltās, smilšainās pludmales, kāpas un, protams, pati jūra, ir ainavas, kas mums ir tik mīļas un pazīstamas šodien, taču tādas tās nav bijušas vienmēr. Baltijas jūra ir neparasta jūra – tas ir lielākais iesāļais baseins pasaulē, tā ir sekla, gandrīz noslēgta un, pārsteidzoši, diezgan jauna. Kāda bijusi Baltijas jūra, tās ūdeņi, gultne un iemītnieki dažādos Zemes vēstures periodos, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeogrāfijas nodaļas Ģeomorfoloģijas un ģeomātikas katedras vadošā pētniece, asociētā profesore Laimdota Kalniņa.

Gada garāko dienu tauriņu vērošanas izaicinājums

Gada siltākais un gaišākais laiks ir klāt un jau trīs gadus dabas vērotāji to saista ar tauriņu sezonu. Latvijas Entomoloģijas biedrības aicina piedalīties Gada garāko dienu tauriņu vērošanas izaicinājumā, kas būs neklātienes sacensības ar mērķi gada garāko dienu laikā mēģināt ieraudzīt pēc iespējas vairāk dažādas dienastauriņu sugas. Par to vairāk mums stāsta entomologs un biedrības pārstāvis Uģis Piterāns.

Plašāk par akciju internetā.

Medūzas dzīvo arī Baltijas jūrā

Vienkāršas uzbūves, ar sarežģītu vairošanās  procesu, bez kauliem un zobiem, bet ļoti ēdelīga – tā ir medūza. Par šiem dzīvniekiem ar zvanveida formu, kas mīt gan pasaules ūdeņos, gan arī Baltijas jūrā, stāsta Latvijas hidroekoloģijas  institūta zinātniskā asistente Astra Labuce.

Pasaules ūdeņos ir sastopamas vairāk nekā 3000 medūzu sugu, un arī Baltijas jūrā ir sastopama viena suga – ausainā aurēlija. Nosaukums šim dzīvniekam dots, iedvesmojoties no sengrieķu mitoloģiskā tēla – briesmones medūzas Gorgonas – sievietes, kurai matu vietā ap galvu vijas čūskas.