16. decembrī Latvijas Universitātes Dabaszinātņu centrā sāksies starptautiska konference par materiālzinātnēm "Inovatīvi materiāli Baltijas jūras reģiona ekonomikas attīstībai", kuras mērķis ir sekmēt inovāciju attīstību un Latvijas iesaisti sadarbības veicināšanā Baltijas jūras reģionā. Tāpēc arī raidījumā Zināmais nezināmajā interesējamies par interesantiem, neredzētiem un jā, arī viediem - materiāliem, kas savu pielietojuma jomu atrod ļoti dažādās sfērās, sākot no drošības sistēmām un beidzot ar kosmiskiem teleskopiem. Kādus inovatīvus materiālus varam radīt šajā reģionā un kādi jau ir tapuši, raidījumā Zināmais nezināmajā diskutē Rīgas Tehniskās Universitātes zinātņu prorektors Tālis Juhna un Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas Institūta  direktors Andris Šternbergs.

Materiālzinātnes aktualitātes

Ja ir kāda zinātnes nozare, kas attīstās straujāk par mūsu spējām tai izsekot līdzi - tad tās ir materiālzinātnes. Inženieru, fiziķu un ķīmiķu kopdarba rezultātā aizvien tiek uzlaboti jau esošie materiāli un tam talkā nāk dažādi atklājumi, tostarp, meklējumi aizvien izturīgākiem materiāliem.

Jau šobrīd zinātnieki un inženieri sacenšas par jaunu materiālu izveidi, kas būtu cik vien iespējams viegli, plāni un izturīgi. Tas ir iespējams, radot materiālus atomu līmenī, taču tie ir reāli izmantojumi tikai tad, ja tos drīkst lietot ārpus laboratoriju drošajām sienām. Šajā ziņā pasteigušies ir Penslivānijas universitātes pētnieki, kuri radījuši plānāko materiālu, ko var satvert cilvēka roka. Neskatoties uz to, ka šī materiāla gabaliņš ir tūkstošiem reižu plānāks par papīra lapu un simtiem reižu plānāks par mājsaimniecībā lietoto folliju vai ietinamo papīru, šis, uz alumīnija oksīda bāzes izveidotais materiāls, spēj ieņemt oriģinālo formu un stāvokli arī pēc tam, kad ir atliekts un sagriezts. Kur šāds materiāls būtu noderīgs –  noteikti, ka aviācijā un citās nozarēs, kur izmantoto materiālu svaram ir ļoti būtiska loma.