Kas ir Eiropas Kodolizpētes centrs un kāds labums mums visiem no tā, ka kaut kur pie Francijas un Šveices robežas pazemē zinātnieki mēģina rast atbildes uz lielajiem zinātnes jautājumiem. Kā zinātni paātrina Eiropas Kodolizpētes organizācija CERN? Par zinātni soli priekšā laikam un to, vai arī Latvijai ir vieta CERN, saruna raidījumā Zināmais nezināmajā. Turpinām ekskursiju pa CERN – viesojamies turienes kontroles telpā un saruna par šī centra nākotnes mērķiem.

Iepriekšējā raidījumā, iepazīstot Eiropas Kodolizpētes centru, devāmies 100 m zem zemes, kur notiek daļiņu paātrināšana un kur prātam neaptveramu datu apjomu sekundes miljardajā daļā apstrādā vieni no planētas jaudīgākajiem superdatoriem.

Iepazīstinām - CERN Kontroles centrs

Tagad Zināmais nezināmajā aicina palūkoties uz visu kompleksu no augšas. To var iztēloties kā shēmu, kurā vairāki dažāda izmēra apļi ir savietoti ar līnijām un uzlikti uz Francijas un Šveices robežas. Tā būtu pazemes shēma, kas ilustrē CERN sarežģītās iekārtas. Virszemē par paātrinātāju tuneļiem nekas neliecina. Tikai noteiktas mājas, pie kuru durvīm rakstīts iekārtas vai eksperimenta nosaukums. Slavenākā no visām CERN būvēm ir 27 km garais Lielais hadronu paātrinātājs – tunelis, kas atrodas 100 m zem šejienes vīnogulājiem.

CERN paātrinātāji darbojas vienā noteiktā sistēmā - viss sākas ar vietu, kur iegūst dažus ūdeņraža atomus un, tēlaini izsakoties, palaiž tos CERNa plašajā pasaulē riņķot no vienas ierīces uz otru, atšķirīgos posmos arvien vairāk paātrinoties un pārveidojoties. Tehniskais menedžeris Rende Štērenbergs tūdaļ palīdzēs saprast, kā tas notiek un aizvedīs uz vietu, kur visu paātrinātāju darbība redzama vienkopus. CERN Kontroles centrs ir atsevišķa māja, kur plašā un gaišā telpā cilvēki rūpīgi skatās daudzos jo daudzos ekrānos. 

Kāpēc Latvija vēl nav CERN?

Pat ja lielākā daļa nekad nav dzirdējusi nedz par w daļiņu nedz kādu citu atklājumu, kura dēļ CERN kontroles centrā savulaik tika atvērta šampanieša pudele – par leģendāro higsa bozonu gan, pat īsti nezinot, kas tas ir, ir dzirdējusi daudzi. Protams, arī šai ilgi meklētajai daļiņai par godu, te ir īpaša pudele. Kas zina, cik gara šī panākumu rinda būs pēc tam, kad CERN īstenos savus nākotnes sapņus par vēl lielāka paātrinātāja būvniecību. Jau šobrīd CERN var lepoties ar fantastiskiem sasniegumiem, piemēram, tepat uz Zemes radot visaukstāko vietu kosmosā vai arī labāko vakuumu, ko vispār iespējams iegūt istabas temperatūrā. Tas atrodams dažās iekārtās, kas paslēptas no ārpuses necilam angāram līdzīgajā antimatērijas pētniecības laboratorijā. Braucot pa CERN ielām ir savāda sajūta, jo teju katrā ēkā te vai nu tiek pētītas visuma dzīles un sākotne, vai meklētas atbildes uz jautājumiem par to, kas īsti ir šīs fiziskās pasaules uzbūves sīkākās vienības.

Cilvēks, kura pārraudzība darbojas ne tikai visas sarežģītās CERN iekārtas, bet arī tiek kalti plāni par jaunu tuneļu būvniecību, ir CERN paātrinātāju un tehnikas direktors Frederiks Bordrijs. Viņš atklāj savu redzējumu par Latvijas iespēju darboties šajā organizācijā.  

"Kā jūs jau zināt, CERN ir internacionāla organizācija, kurā šobrīd darbojas 22 dalībvalstis, galvenokārt no Eiropas. Jautājums drīzāk ir – kāpēc Latvija joprojām nav CERN? Viens no mūsu mērķiem ir panākt, lai visas Eiropas valstis kopā strādātu zinātnes labā lielos projektos. Tas, ko es zinu par Latviju – tā ir valsts ar lielu zinātnes potenciālu un diezgan augsta līmeņa universitātēm, tāpēc es domāju, ka Latvija vārētu pievienoties lielajai CERN ģimenei," bilst Frederiks Bordrijs.

Latvija politiski ir Eiropas Savienībā un NATO, bet zinātnē neesam pievienojušies vadošajām starptautiskajām organizācijām. Vai Latvijai vajadzētu kļūt par CERN dalībvalsti un ko šāda sadarbība nozīmētu, par to saruna ar Eiropas Kodolpētniecības centra zinātnisku līdzstrādnieku, Rīgas Tehniskās universitātes profesoru Tomu Torimu.

Toms Torims uzskata, ka Latvija ir strauji pietuvojusies tam, lai kļūtu par CERN dalībvalsti, nozīmīgs darbs ieguldīts no abām pusēm – no CERN un arī Latvijas. To, kāpēc Latvija arvien nav pievienojusies CERN, Toms Torims skaidro ar vēsturiskiem apstākļiem, jo kodolzinātne, kas bija Latvijā neatkarības atgūšanas brīdī, bija saistīta ar Padomju Savienību un tas tika uzskatīts par nevēlamu. Lai pievienotos CERN, ir svarīgi trīs nosacījumi - politiskā griba, attīstīta industrija un zinātniskā puse. Latvijai trūkst trešās komponentes, norāda Toms Torims, jo pie mums nav daļiņu fizikas, ir atsevišķi zinātnieki, atsevišķi institūti, kas strādā pie kādiem jautājumiem, bet nav augstās enerģijas daļiņu fizikas.

Risinājums – sakām, ka gribam attīstīt šo jomu, savukārt CERN piedāvā eksperimentus, kuros piedalīties. Tā pakāpeniski Latvijai, parādot savu gribu un varēšanu konkrētajā jomā, ir iespēja kļūt par CERN asociēto dalībvalsti un tad pilntiesīgu dalībvalsti. Zinātniekiem jābūt gataviem darboties.

CERN zinātnes vārdā apvieno karojošas valstis

Par CERN vērtību daudzas valstis ir pārliecinājušās veidojot veiksmīgu starptautisku sadarbību. Un arī šobrīd tā spēj apvienot zinātnes mērķiem karojošas valstis Tuvajos Austrumos. Kas ir CERN starptautiskās sadarbības veiksmes atslēga, stāsta centra starptautisko attiecību direktore Šarlote Varakole.

"Tam, ka CERN ir starptautiski veiksmīgs projekts, ir divi iemesli – viens ir kopīgas vērtības un otrs - skaidra un elastīga struktūra. Ja runājam par kopīgajām vērtībām – kopš 1954. gada ikviens, kas šeit strādā, virzās uz zinātnisku izcilību, atvērtību un saskaņu, un iekļaušanos. Kad runāju par skaidru un elastīgu lēmumu pieņemšanas struktūru, es ar to domāju starpvaldību līgumus, kas nozīmē, ka valdības ir parakstījušās par ilgtermiņa iesaisti kopīgu mērķu sasniegšanā. Turklāt mums ir struktūra, kas ļauj panākt vienprātību visos līmeņos. Mums ir zinātnieku komitejas, kas debatēs pārstāv zinātnieku pusi, bet ir arī politiskā līmeņa lēmumu pieņemšanas process. Tā ir ļoti laba zinātnes un politikas kombinācija. Es domāju, ka ir nepieciešamas abas šīs puses. Ir nepieciešama organizācija, kuru virza zinātne, bet ir nepieciešami arī politiķi, kas iesaistās un nodrošina finansējumu piesaisti," analizē Šarlote Varakole.

CERN nedēļa Rīgā

22. maijā Ķīpsalā ar svinīgām runām, populārām lekcijām un interesantu ierīču izrādīšanu tika atklāta CERN zinātnes nedēļa – tajā ikviens interesents ir aicināts palūkoties uz pasaulē sarežģītākajiem zinātnes instrumentiem pavisam vienkāršā veidā. Uz Rīgu ir atceļojis arī interaktīvais hadronu paātrinātāja tunelis, kurā metot futbola bumbas ikviens var mēģināt radīt ko līdzīgu sīko daļiņu sadursmei, ko CERN pazemē pēta pasaules vadošie zinātnieki. Starp citu, paši zinātnieki arī šajās dienās ir sastopami Ķīpsalā, RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātē, kur ikvienam interesentam, viegli uztveramā veidā ir sagatavojuši interesantas lekcijas gan par to, kā darbojas dažādi daļiņu paātrinātāji un kādi vēl tikai tiks būvēti nākotnē, kā arī ilustrēs, kā daļiņu paātrinātāji var tikt pielietoti mūsdienu medicīnā.

Vairāk informācijas par CERN nedēļu Rīgā varat atrast sociālajos tīklos un RTU mājaslapā internetā.