Raidījuma Zināmais nezināmajā tēma šoreiz šūnas. Vispirms Zanes Lāces reportāža no P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Šūnu Transplantācijas centra, kur izdara šūnu transplantācijas procedūras pacientiem, kuri cietuši no miokarda infarkta, sirds mazspējas, koronārās sirds slimības, diabēta un citām saslimšanām. P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Šūnu Transplantācijas centrā jau pāris gadus zinātnieki un ārsti veic klīniskos pētījumus un arī pētī šūnas. Tas ir pirmais šāda veida centrs Baltijā un uzskatāms par pamatu reģeneratīvās jeb atjaunojošās medicīnas attīstībai Latvijā un tuvākajā reģionā. Kā notiek cilmes šūnu ieguve no pacienta, kādos apstākļos tās tiek uzglabātas un pētītas stāsta šūnu transplantācijas centra vadītājs Ēriks Jakobsons.

Savukārt studijā kopā ar LU Bioloģijas fakultātes Molekulārās bioloģijas katedras docentu, LU Medicīnas fakultātes asociēto profesoru Tūru Selgu sarunāsimies par šūnu daudzveidību.

Īsais kurss šūnu atklāšanas vēsturē

Līdz 17. gadsimtam cilvēki par šūnu eksistenci nemaz nezināja. Tikai 1665. gadā tās pirmo reizi ieraudzīja angļu biologs Roberts Huks. Šis atklājums bija iespējams pateicoties tam, ka bija jau radīts primitīvs mikroskops. Tam, kuru tolaik lietoja Roberts Huks bija savam laikam augstas kvalitātes lēcas. Viņš zem palielinājuma tolaik bija palicis korķa gabaliņus un, lai aprakstītu mikroskopā redzamās daļas, pirmais vēsturē lietoja terminu šūna. Pētāmo paraugu apgaismošanai Huks izmantoja eļļas lampiņas liesmu, kuras gaismu uz aplūkojamo vietu sakopoja ar ūdeni piepildīta stikla lode.

Vēlāk nīderlandiešu izgudrotājs Antonijs van Lēvenhuks ar parastu, labi noslīpētu lēcu palīdzību, kas ļāva uzlūkot pētāmo objektu 270 reižu palielinājumā, novēroja dažādus vienšūņus un spermu. 1676. gadā viņš atklāja baktērijas, bet 1677. gadā – spermatozoīdus. Ne velti viņš vēsturē iegājis kā mikrobioloģijas tēvs un viņam bija arī lieli nopelni mikroskopu attīstīšanā. Savas dzīves laikā viņš konstruēja apmēram 200 mikroskopus.

Mūsdienās zinātnieki ir atklājuši, ka 95 procentus no mūsu organismā esošajām šūnām veido dažādas baktērijas. Un vislielākā mērā tās atrodamas mūsu gremošanas traktā.

1855. gadā pataloganatoms Rūdolfs Vihrovs nāca klajā ar ideju, ka jaunas šūnas rodas tikai no iepriekš eksistējošām šūnām.

Ilgam laikam bija jāpaiet, lai tiktu radīti tādi mikroskopi, kas spēj sīkāk analizēt šūnu struktūru - tas bija pa spēkam tikai elektronu mikroskopam, kas sevi pieteica 1938. gadā. Šūnu kodolos esošo DNS atklāja tikai pagājušā gadsimta pirmajā pusē, un 1953. gadā tika izveidots slavenais DNS spirāles modelis. Par DNS molekulas struktūru izpēti Džeimss Votsons un Frānsiss Kriks 1962. gadā saņēma Nobela prēmiju.