Mazs cinītis gāž lielu vezumu - to pavisam noteikti varētu attiecināt uz mikro pasauli, kas mīt mūsu organismos un ikdienas ietekmē to, kā jūtamies, kā spējam pretoties dažādām slimībām un vīrusu infekcijām, un nosaka arī to, vai mums ir nosliece uz aptaukošanos vai pat depresiju. Pēdējās desmitgadēs par šīs mikro pasaules ietekmi uz mūsu veselību runā aizvien biežāk, tāpēc arī raidījumu Zināmais nezināmajā veltām mikroorganismiem, kas apdzīvo mūsu organismu. Kas ir šīs sīksīkās būtnes – mikrobiomi, kas spēj mūsu organismu pakļaut tik dažādām un lielām izmaiņām, un kāpēc cilvēkam nepieciešami šādi mazi īrnieki, kas apdzīvot tā organismu, stāsta molekulārā bioloģe Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētniece Ilze Elbere un mikrobiologs Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta vadošais pētnieks Jānis Liepiņš.

Probiotikas un prebiotikas nodrošina „normālu kārtību” cilvēka zarnu traktā

Izsenis ir zināms, ka skābpiena produkti un šķiedrvielas palīdz uzturēt kārtībā mūsu vēdera darbību. Bet pēdējo gadu laikā ir pieaudzis pētījumu daudzums, kas nosaka šo labo baktēriju – tas ir probiotiku un prebiotiku, tā teikt, uzvedību un to sakarību ar cilvēka veselību un konkrētām slimībām. Vairāk pa to, ko minētās baktērijas dara mūsu organismā stāsta gastroenteroloģe un Latvijas universitātes lektore Ilze Birka.

Runājot par to, vai labāk ir uzņemt probiotikas ar uztura bagātinātājiem vai dzerot kefīru un jogurtu, Ilze Birka norāda, ka aptiekās nopērkamajos uztura bagātinātajos probiotiku skaits ir precīzi aprēķināts un arī to darbība ir tāda, ka tās „izies cauri dzīvas” kuņģa skābajā vidē. Bet viņa piemetina, ka, protams, šādas kapsulas nevar saukt par brīnumlīdzekli.