50 procenti no sadzīves atkritumiem būtu noteikti jāpārstrādā. Latvijā jādomā par bioloģisko atkritumu pārstrādi. Tā ir, pirmām kārtām, kompostēšana, turklāt uz vietas pašvaldībās, lai nebūtu tāli pārbraucieni uz poligoniem, kas atrodas attālināti no reāliem atkritumu radītājiem. Transportēšana rada arī papildus emisijas no transporta.

Nedēļā, kad Parīzē norisinās ANO klimata pārmaiņu konference, raidījumā Zināmais nezināmajā runājam par to, kas veicina klimata pārmaiņas.

Kur cilvēki un viņu pirktspēja, tur, protams, arī atkritumi. Cik lielu daļu no kopējā CO2 izmešu daudzuma veido atkritumi Latvijā un pasaulē? Kādas vēl siltumnīcefektu radošās gāzes rodas atkritumu dēļ un kā klimata mainīgajā pasaulē tos būtu jāapsaimnieko? Kā atkritumi tiek monitorēti un kādus risinājumus piedāvā speciālisti, lai atkritumu pārstrādē būtu videi draudzīgāka. Viesi studijā: "Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija" valdes priekšsēdētāja Rūta Bendere un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Informācijas analīzes daļas Ķīmisko vielu un bīstamo atkritumu nodaļas vadītājs Intars Cakars.

Reportāža no atkritumu poligona Getliņos

Viens no veidiem, kā samazināt atkritumu daudzumu, ir tos sašķirot un atbilstoši pārstrādāt. Bet kas notiek ar nešķirotajiem atkritumiem? Daļa no Rīgas un tās apkaimes iedzīvotāju nepārstrādājamajiem atkritumiem nonāk poligonā, kurā ne tikai atkritumus likvidē, bet arī audzē tomātus. “Getliņi Eco” tehniskais direktors Aigars Pēkšēns stāsta, ko varam iegūt no atkritumiem un kā notiek šo atkritumu apstrāde. Var piebilst, ka ka nesen darbu sāka arī atkritumu šķirošanas rūpnīca Stopiņu novadā – vairāk nekā 90% no sadzīves atkritumiem, kas līdz šim tika noglabāti Getliņu poligonā, turpmāk tiks sašķiroti un nodoti otrreizējai izmantošanai.

Lielbritānijā atkritumu radītos izmešus mēra ar drona palīdzību

Lielbritānija nākusi klajā ar unikālu veidu, kā mērīt atkritumu radītos izmešus, palīgā ņemot bezpilota lidaparātu dronu. Aprīkots ar sensoriem, tas uzskaita gāzes, kas paceļas gaisā no izgāztuvēm. Lai pētītu galvenos Lielbritānijas emisiju avotus, bezpilota lidaparāts ir veicis monitoringu jau 200 izgāztuvēs, un rezultāti ir pārsteidzoši - izmestā pārtika Lielbritānijā katru gadu rada 21 miljonu tonnu siltumnīcas efektu radošās gāzēs, bet atkritumu sektors kopā Lielbritānijā ir atbildīgs par 830 tūkstošiem tonnu metāna emisiju.

Lai rastu vienkāršu risinājumu ilglaicīgu problēmu novērošanai, Mančesteras Universitāte kopa ar vietējo vides aģentūru likuši lietā dronu atkritumu izgāztuvēs īsi pirms Parīzē notiekošā klimata samita. Pētnieku mērķis ir likt aizdomāties, cik daudz pārtikas nevajadzīgi tiek saražots vai arī neatbildīgi patērēts, ne tikai radot emisijas to ražošanas laikā, bet arī pēc to noglabāšanas izgāztuvē. Pētnieki aprēķinājuši, ka 1, 2 kg vistas rada 31,2 litrus biogāzes un 79,8 gramus metāna un oglekļa.

Statistika ir vēl bēdīgāka, ja palūkojas uz izmesto atkritumu daudzumu – aprēķināts, ka mēnesī viena mājsaimniecība izgāztuvē nogādā pārtiku vismaz 60 mārciņu apmērā, un, ja to neizsaka vairs tikai naudā, bet gan resursos, tad jāteic, ka briti izgāztuvēs noglabā 4,2 miljonus tonnu pārtikas, kas rada tik daudz izmešu, cik 290 tūkstoši automašīnu.