Raidījumā Zināmais nezināmajā vispirms Zanes Lāces reportāža no Akvakultūras laboratorijas. Nelieli melni plastmasas klucīši ir mājvieta vairākiem miljoniem baktēriju, īpašiem mikroorganismiem, kas attīra ūdeni, vēl tur mīt arī sami. Daugavpils Universitātes Ekoloģijas institūta direktors, profesors Artūrs Škute iepazīstinās ar aktuālākajiem pētījumiem un jauno akvakultūru laboratoriju.

Kā skan Baltijas jūra un kā skaņas palīdz pētīt cūkdelfīnus? Studijā kopā ar Latvijas Hidroekoloģijas institūta direktori, vadošo pētnieci Andu Ikaunieci saruna par cūkdelfīniem Baltijas jūrā, jo Zviedrijā un Lielbritānijā tikko noslēgusies zemūdens skaņu analīze, ko veica cūkdelfīnu meklējumos.

Piesārņojums rada problēmas pasaules okeānā

Par to, ka pasaules okeānā arvien vairāk problēmu sagādā plastmasas piesārņojums, kas nonāk ūdenī visneiedomājamākajā veidā, ir vērts atcerēties ik brīdi. Tā saucamo mikroplastmasas piesārņojumu iztīrīt no ūdens nav iespējams. Bet pasaules okeānā piesārņojums skar ne tikai atkritumu daudzumu un CO2 izmešus, kas paskābina ūdenstilpi. Pasaules okeānā pastāv arī trokšņu piesārņojums. Un arī šai parādībai ir tālejošas sekas. Troksnis ietekmē tos zemūdens iemītniekus, kuriem skaņa ir galvenais orientēšanās veids. Kad jūra ir daudz dažādu cilvēka ierīču radītu skaņu, veidojas tā saucamais "akustiskais smogs" un tas jūras būtnes "padara aklas" – tas tālāk traucē tām baroties un vairoties.

Jau sen bija izteikta hipotēze, ka vaļi metas krastā militāro kuģu un zemūdeņu ehološu skaņu dēļ. Taču vēl vairāk zinātniekus satrauc tirdzniecības kuģu radītā trokšņa fona palielināšanās okeāna dzīlēs. Trokšņainākās zonas atrodas Klusā okeāna ziemeļu rajonos un Ziemeļatlantijas ūdeņos, kur ir intensīvākā kuģu satiksme. Spēcīgs trokšņu piesārņojums ir arī Indonēzijas apkārtnē. Sonārā piesārņojuma pieaugums ir proporcionāls tirdzniecības kuģniecības attīstībai. Laika posmā no 1948. līdz 1998. gadam pasaules tirdzniecības flotes tonnāža no 85 miljoniem tonnu ir pieaugusi līdz 550 miljoniem tonnu. Šajā laikā trokšņa līmenis okeānā ir palielinājies par aptuveni 15 decibeliem.

Un vēl interesanta saistība pastāv starp trokšņu izplatību okeānā un ūdens piesārņojumu. Pieaugot piesārņojumam okeānā, palielinās zemo frekvenču trokšņu līmenis tā ūdeņos. Un tas savukārt ietekmē jau minētos vaļus un arī citus okeāna iemītniekus.

ASV pētnieki publikācijā žurnālā "Nature" norādījuši, ka skaņu absorbciju okeānā nodrošina ūdens viskozitāte un noteiktas ūdenī izšķīdušas ķīmiskās vielas. Taču pēdējā laikā arvien pieaug oglekļa dioksīda saturs okeāna ūdenī, tas kļūst skābāks, nepieciešamo vielu klātbūtne samazinās un sarūk ūdens spēja absorbēt zemo frekvenču skaņas. Saskaņā ar dabas un vides procesu modeļiem, polārajos apvidos līdz šā gadsimta beigām ūdens absorbcijas līmenis var kristies pat par 60%. Līdz šim bažas par okeāna ūdens pH līmeņa samazināšanos izteiktas vairāk saistībā ar koraļļu rifu izbalēšanu un kalcija čaulu neveidošanos jūras organismiem, nu tam klāt nākušas arī skaņas absorbcijas problēmas.