“Šoreiz mēģinām izmantot citu iespēju, pateikt, ka primitīvisms tā ir vērtība,” par Dabas koncertzāles muzikālo uzvedumu stāsta Ingus Ulmanis. “Mēs gribam ielīst sliekas iekšpusē un mūzika tiek veidota pa posmiem, kā ir pati slieka. Un vārdā 'primitīvisms' atrast to, cik tas ir dziļš un būtisks vārds, darbīgs un efektīvs. Primitīvisma dēļ sliekai ir iespēja atdzimt. Sliekas varonīgais darbs lika mūziku, literāro pusi un vizuālo performanci veidot vienkāršu, ko ir sarežģīti izveidot.”

Šis gads ir īpašs, jo literāro pusi rakstīja zinātnieki, ko Ingus pārlika pantmēru formā. Izveidoja zinātnisko dzeju. Galvenais literāro tekstu autors ir Voldemārs Spuņģis.

Jau kuro gadu vasara ir laiks, kad apvienojas zinātne, mūzika un māksla – tas viss kopā ir Dabas koncertzāle, kuras pirmais uzvedums jau šīs nedēļas beigās – 17. jūnijā. Šogad Dabas koncertzāles galvenās varones ir gada bezmugurkaulnieks – slieka. Tātad sliekai šodien liela diena un arī dižens viss gads! Kā top šī gada performance un kāda ir slieku dzīve un sadarbība ar cilvēku, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes vadošais pētnieks entomologs Voldemārs Spuņģis un Dabas koncertzāles mūzikas producents Ingus Ulmanis.

“Brīžam man kā zinātniekam bija jāiejūtas sliekas ādā – man nav ne roku, ne kāju, ne ausu, ne acu, bet visu pasauli uztveru. Mans galvenais maņu orgāns ir āda. Sadarbība bija grūta, jo bija jāpārkāpj savu sauso zinātnieka imidžu,” atklāj Voldemārs Spuņģis. Viņš kā zinātnieks teiktu hermafrodīts, bet, lai tas būtu uzrunājoši mākslā, ir radies jēdziens tētmamma. Savukārt ar vārdu koprolīts zinātnieki saprot fēci ar noteiktu struktūru, bet pārvērst tas ir kļuvis par kaku akmeņiem, kas ir vārda koprolīts tiešs tulkojums no latīņu valodas.

Dabas koncertzāles organizētāji aicina uz pasākumu paņemt līdz slieku, lai varētu noteikt biežāk sastopamās sliekas. Slieku pārvietot vajag saudzīgi, tai noteikti jāatrodas mitrā zemē. Paprasiet padomu makšķerniekiem, kā pārvietot sliekas!

"Slieka ir spēkavīrs, jo viņai ir daudz muskuļu, kas aizņem lielu ķermeņa masu. Viņa burtiski ieenkurojas zemē, ja pati grib tikt laukā, veikli izstiepjas un saraujas,” par sliekām stāsta Voldemārs Spuņģis.

Par Dabas koncertzāles 2017. gada varoni izvēlēta augsnes dižslieka (Lumbricus terestris), kas, starp citu, ir šī gada bezmugurkaulnieks. Performances notiks Vidzemē un Latgalē, 17. jūnijā - Dvietes palienē un 30. jūnijā - Burtnieku novada palieņu pļavās.

Sliekas ne tikai “apkopj” augsni, bet arī ir kā barības objekts ļoti daudziem dzīvniekiem, gan mugurkaulniekiem (sākot no mežacūkas, līdz pat cirslim) gan dažādiem bezmugurkaulniekiem. Vislielākā slieku daudzveidība un kopējais skaits konstatēts upju un ezeru palienēs – mitrājos, kas regulāri pārplūst. Tāpēc Dabas koncertzāles 2017. gada koncertu vietas izvēlētas palienu pļavās. Tajās dzīvo arī apdraudēti putni – ķikuti, kas barojas gandrīz tikai ar sliekām.