Kad apvienojas daba, zinātne un mūzika, top Dabas koncertzāle! Šogad par to, kā tas ir, būt sikspārnim. Dabas koncertzāles pasākumi notiks 18. jūnijā Lūznavas vecajā stadionā Rēzeknes novadā un 1. jūlijā Zaļenieku muižas parkā Jelgavas novadā. 

Lūznavā, pateicoties sikspārnim, izveidojies priecīgs konflikts starp zinātniekiem, arhitektiem un koncerta režisoru. Piebraucot pie Lūznavas muižas, sikspārņu pētnieks Viesturs Vintulis pamanījis, ka tā muižas ēkas siena, pie kuras bija paredzēts koncerts, nosēta ar sikspārņu mēsliņiem. Atklājies, ka muižas bēniņos mīt divas retas sikspārņu sugas. Lai koncerts neizjauktu sikspārņiem dzīvi, tā norises vieta nedaudz pārcelta.

Dabas koncertzāles 2016 varonis ir brūnais garausainais sikspārnis Plecotus auritus. Cilvēkiem no sikspārņiem nereti ir bail un radusies bijība to neparastā izskata un uzvedības dēļ. Par šiem krēslas dzīvniekiem, kas redz ar ausīm - par sikspārņa dzīvi un lomu Dabas koncertzālē, stāsts šajā raidījumā Zināmais nezināmajā. Viesi studijā: mūziķis, Dabas koncertzāles idejas autors Ingus Ulmanis un biologs, sikspārņu pētnieks Viesturs Vintulis.

Sendienu un mūslaiku stāsti par sikspārni

Reiz sensenos laikos pagrabos glabājās naudas podi, ko apsargāja velnišķīgi suņi, sikspārņi un citi dažāda kalibra mošķi. Gāja laiks un misticisma un šausmu aura apņēma arī bēniņus, kur kāds sev galu padarījis vai senči glabājuši zārkus. Šajās ēku tumšajās un pustumšajās vietās, kur cilvēki tik daudz neapgrozās, mājokli sev allaž atrod spoki un citādi bubuļi. Alas pagrabi bēniņi ir vietas, kur labprāt uzturas sikspārņi. Sendienās, kad cilvēki mēģināja izzināt šos dzīvniekus un viņu mājokļus, bieži vien to visu klāja drūma un baiļpilna aura. Kādi baisi un šausmīgi stāsti un ticējumi tapa agrāk un top arī mūsdienās par minētajām vietām un sikspārni, stāsta Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves  pētnieks un stāstnieks Guntis Pakalns

Dabas koncertzāles varonis – brūnais garausainis

Sikspārņi ir vienīgie lidošanai pielāgojušies zīdītāju klases dzīvnieki. No pasaulē sastopamajām vairāk nekā 1200 sikspārņu sugām, Latvijā konstatētas 16 sugas. Tā kā šo dzīvnieku atražošanās ir lēna – sikspārņiem gadā dzimst tikai 1 – 2 mazuļi – ir svarīga katras atsevišķas kolonijas vai pat indivīda izdzīvošana. Sikspārņi ir arī konservatīvi dzīvnieki, kuri ilgstoši, daudzās paaudzēs izmanto vienas un tās pašas mītnes un noteiktus ainavas elementus pārlidojumos uz barošanās vietām un migrāciju laikā. Šie dzīvnieki ļoti jūtīgi reaģē uz izmaiņām viņu dzīves vidē. Tāpēc sikspārņus apdraud virkne dažādu faktoru, no kuriem lielākā daļa ir cilvēka darbības izraisīti un ietekmē sikspārņus. To vidū arī cilvēku bieži vien māņticības un zināšanu trūkuma izraisīta nelabvēlīga attieksme šiem savdabīgajiem nakts dzīvniekiem.

Šāgada Dabas koncertzāles varonis – brūnais garausainis (tautā parasti saukts vienkārši par garausaino sikspārni) ir raksturīgs piemērs Latvijā visu gadu uz vietas dzīvojošai sikspārņu sugai, kurš cieši pielāgojies cilvēkam.

Gandrīz visi – vairāki desmiti tūkstoši – garausaino sikspārņu pārziemo mazajos piemāju pagrabos, pagrabu saimniekiem nereti to pat nezinot. Arī vasarā daļa garausaiņu par apmešanās un mazuļu audzēšanas vietām izmanto cilvēku celtās ēkas, bieži vien – dzīvojamās mājas, kur var apmesties gan bēniņos, gan spraugās ēkas sienā, paliekot nepamanīti, jo neveido lielas trokšņainas kolonijas.

Mainoties zemes apsaimniekošanai un zūdot vajadzībai pēc pagrabiem (vai otrādi – tos modernizējot), kā arī pārbūvējot ēkas, daudzi garausaiņi mūsdienās var palikt bez savām ilggadīgi izmantotajām mājām vai pat iet bojā. Garausaiņi dzīvo arī mežos, koku dobumos, bet barojas vienlīdz labprāt mežos un lauksaimniecības zemju malās – tur tos apdraud mežu izciršana un pesticīdu lietošana. Kaut gan garausainais sikspārnis joprojām uzskatāms par vienu no biežākajām Latvijas sikspārņu sugām, uzskaites ziemošanas vietās liecina par lēnu, bet stabilu tā skaita lejupslīdi pēdējo 24 gadu laikā, kas liecina, ka cilvēku radītās pārmaiņas šobrīd notiek straujāk, nekā šis ar cilvēku cieši saistītais dzīvnieks spēj tām pielāgoties.

Vairāk informācijas par sikspārņiem un šī gada Dabas koncertzāles norisēm var lasīt šeit.

Dabas koncertzāles desmitgade

Lai palielinātu sabiedrības izpratni par Eiropas Savienības aizsargājamām dzīvotnēm un pareizu to apsaimniekošanu, jau desmito gadu Latvijā notiek vides mūzikas koncerts „Dabas koncertzāle”, kurā zinātnieki, mūziķi, dzejnieki, fotogrāfi un filmu autori kopīgi veido izrādi, kuras galvenais varonis ir daba. Kopš 2006. gada Dabas koncertzāle uzmanību pievērš noteiktai sugai – šogad gan izzinoši stāsti, gan muzikālas kompozīcijas būs veltītas noslēpumainajam sikspārnim. Bet vai atceraties, kas pērn bija Dabas koncertzāles galvenais varonis? Tā bija pļavas dedestiņa – dzeltenais augs, kas aug dabiskajās pļavās un ganībās. Līdz ar šo augu, Dabas koncertzāle aktualizēja jautājumu par to, cik grūti klājas citiem augiem, kas nespēj augt ārpus dabiskās pļavas – jo Latvijā šādu dzīvotņu ir ļoti maz. Dabiskās pļavas un ganības aizņem vien 0,7% no Latvijas teritorijas, un šī platība arvien samazinās dabisko zālāju pamešanas, uzaršana, apmežošanas, apbūves un citu iemeslu dēļ.

Savukārt pirms diviem gadiem dabas koncerts notika par godu jau sen kā izmirušajām bruņu zivīm – Latvijā to fosilijas sastopamas tikai Gaujas un Lodes svītas nogulumos un stāsta par simtiem miljonu gadus senu pagātni, kad Latvijas teritorija atradās tālu prom, siltas jūras apskalota pie ekvatora. Bet ar ko gan viss sākās Dabas koncertzālē pirms 10 gadiem? Ar Lapkoku praulgrauzi - vienu no visaizsargātākajām kukaiņu sugām pasaulē. Tā ir cieši saistīta ar veciem platlapju kokiem un Latvija ir mājvieta apmēram 15% šīs sugas pasaules populācijas. Tolaik uzmanības centrā bija nonācis arī stāsts par platlapju koku aizsardzību.