Kopš brīža, kad cilvēks sācis interesēties par dabu, Zemes vēsturi, procesiem, kas savulaik notikuši, cilvēks arī sācis krāt un kolekcionēt dabas izcelsmes materiālus, kas liecina par šodienu un aizgājušiem laikiem. Līdz ar muzeju dibināšanu, šādi krājumi šobrīd meklējami muzejos visur pasaulē, tostarp arī Latvijā, kur krājums sasniedz vairākus simtus tūkstošu vienību.

Latvijas Dabas muzeja krājums ir tik liels, ka tikai 15% no tā nonāk apmeklētāju apskatei. Minerāli, fosīlijas, herbāriji, dažādi antropoloģiski un dzīvnieku izcelsmes krājuma materiāli - tie visi tiek īpaši uzglabāti, pētīti muzeja darbā. Nesen tapušas divas jaunas ekspozīcijas, veltītas mineraloģijai, botānikai un mikoloģijai. Ar jaunajām ekspozīcijām raidījumā Zināmais nezināmajā iepazīstina Latvijas Dabas muzeja vecākā mineraloģe Sanita Lielbārde un Latvijas Dabas muzeja Botānijas nodaļas vadītāja Inita Dāniela.

Mobilais ganāmpulks dabisko pļavu bioloģiskās daudzveidības atjaunošanai

Dabiskās pļavas ir viena no izcilākajām Latvijas dabas vērtībām – augu daudzveidība tajās ir līdzvērtīga tai, kāda sastopama tropiskajos mežos. Latvijā vienā kvadrātmetrā dabiskās pļavas atrastas apmēram 50 augu sugas, savukārt 15 putnu sugām, piemēram, ķikutam, mērkaziņai un griezei dabiskās pļavas ir vienīgā piemērotā dzīvotne. Taču dabisko pļavu un ganību Latvijā šobrīd palicis ļoti maz. Un tāpēc Latvijas Dabas fonds ir īstenojis ideju par mobilo ganāmpulku jeb pārvietojamu govju un aitu ganāmpulku, kurš  visas šīs vasaras garumā  ganīsies vairākās pļavās, lai atjaunotu šo vietu bioloģisko daudzveidību. Kā tas darbojas, stāsta Inga Račinska, Latvijas Dabas fonda projekta „GrassLIFE” vadītāja.

Mobilo ganāmpulku veido Galoveju  šķirnes govis, kas ir tā saucamās gaļas  govis, un Romanovas šķirnes aitas, kas tiek uzskatītas par  auglīgākajām aitām pasaulē.

Aicina skaitīt vienā dižkokā dzīvojošās sugas

Jau esam  vairakkārt stāstījuši, ka šogad Latvijas Dabas fonds kā Gada dzīvotni ir izvēlējies dižkoku, bet vai zināt, cik daudz dažādu sugu var dzīvot vienā  dižkokā? Jāteic precīzu datu šajā jomā nav arī pieredzējušākajiem dižkoku speciālistiem, tāpēc Latvijas dabas fonds kopā ar Dabas retumu krātuvi nolēmuši saskatīt, cik dažādas sugas iespējams vizuāli novērot uz viena dižkoka?

Lai veiktu pētījumu, vispirms jāizvēlas koks, kuram būsiet gatavi veltīt gana daudz laika un uzmanības. Jārēķinās, lai sameklētu un nofotografētu tajā iespējami daudz sugu, būs nepieciešamas vairākas dienas. Sugu skaitīšanu iespējams veikt līdz šī gada 1. decembrim.

Kad koks izvēlēts, tas jānofotografē un jāreģistrē portālā  Dabasdati.lv, izvēloties tā statusu – dižkoks un norādot koka atrašanās vietu. Interesanti, ja koka vārds nav zināms, to var arī pats izdomāt, tā kā šājā ziņā radošumam nav robežu. Par pašu koku būs jānorāda arī tā augstums un apkārtmērs. Tā kā stāsts ir par dižkokiem, tad jāņem vērā, ka tas jāmēra konkrētā stumbra vieta – šaurākajā vietā ne augstāk par 1,3 metriem no zemes. Tāpat arī jānorāda vai jānofotografē apstākļi, kādos koks aug – klajumā, pudurī, mežā vai kur citur.

Skaitot kokā dzīvojošās sugas, sarakstā jāiekļauj tā pastāvīgie iedzīvotāji, piemēram, sūnas, ķērpji, sēnes, kukaiņi un tur ligzdojošie putni, un tāpat arī jānorāda ziņas par tā saucamajiem ciemiņiem – tauriņiem, spārēm un putniem, kas tajā neligzdo, bet kaut uz brīdi uzturas. Tāpat dižkoka sugu skaitu veido dažādi kāpuri, kas ēd uz koka augošās sēnes.

Precīzāku skaidrojumu tam, kādas sugas ir un kādas nav jāskaita, veicot dižkoku dzīvotnes pētījumu, var atrast interneta vietnē dabasdati.lv. Katra suga, ko esat nolēmuši uzskaitīt, ir arī jānofotografē.

Tāpat arī pirms sākt uzskaiti kādā no kokiem, der ieskatīties, kādi tad īsti ir dižkoka atlases kritēriji. Arī to saraksts katrai koku sugai pieejams dabasdati.lv portālā.

Noteikumu, kurās dienās, cik ilgā laikā un kur tieši uzskaite jāveic nav, taču viens likums gan ir skaidrs un stingri ievērojams -  sugas nedrīkst pievilināt, piemēram, atdarinot putnu dziesmas, izliekot barotavas vai ēsmu vai kā citādi ietekmējot to sastopamību.