Katru gadu Latvijas Ornitoloģijas biedrība izvēlas gada putnu. Šogad tā ir dzeltenā cielava. Raidījumā Zināmais nezināmajā izzinām šī putna dzīvesveidu un populācijas Latvijā. Stāsta ornitologs, bioloģijas doktors Ainārs Auniņš un botāniķe Solvita Rūsiņa.

Tieši dzeltenā cielava izvēlēta, jo ir ļoti lielas problēmas ar šīs sugas populāciju Latvijā. Dzelteno cielavu skaists dramatiski samazinājies, šobrīd ir palikuši tikai 5% no tā putnu skaita, kas bija pirms 20 gadiem. Latvijā dzeltenās cielavas ieradīsies aprīlī, jau aprīļa beigās sāks ligzdot, atkal prom uz siltām zemēm lielākā daļa dzelteno cielavu dosies septembrī.

Dzeltenā cielava pārtiek gandrīz tikai no kukaiņiem. Vajadzīga daudzveidīga kukaiņu fauna. Visbiežāk ēd dažāda veida mušiņas. 

Jo daudzveidīgāka dzīvotne kukaiņiem, jo vairāk barības putniem un zvēriem

Intensīva lauksaimniecība samazina, piemēram, dienas tauriņu sugas, Anglijā šo skaistos lidoņus pļavās redz krietni retāk, nekā Latvijā. Ne tikai tauriņi, arī daudzas kukaiņu sugas ir būtisks indikators “dabas labsajūtai”. Formula vienkārša: jo daudzveidīgāka dzīvotne kukaiņiem, jo vairāk barības putniem un zvēriem. Par to, cik nozīmīgas ir daudzveidīgas kukaiņu mājvietas un kā notiek kukaiņu, augu un dzīvnieku sadarbība, stāsta entomologs Uģis Piterāns. 

"Tvaikojošā jūra"

Savukārt par neparasto dabas parādību “tvaikojošo jūru”, kas šajās dienās vērojama Latvijā, stāsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pētnieks, ģeogrāfijas zinātņu doktors Raimonds Kasparinskis.

Iestādi augu, lai palīdzētu putniem!

Aizvadītā gada rudenī Amerikas Savienoto Valstu putnu aizsardzības organizācija “Audubon” nāca klajā ar neparastu ierosinājumu - projektu “Augi putniem”, kura mērķis iedrošināt amerikāņus palīdzēt putniem, iestādot augus, kuri ir dažādu putnu sugu dabiskais barības avots.

Kad redzam kolibri sūcam nektāru no zieda vai vālodzi ēdam ogas, ir skaidrs, ka attiecības starp putniem un augiem ir ļoti ciešas. Putni iegūst vērtīgas uzturvielas no augiem, vienlaikus ļaujot augiem atbrīvoties no kukaiņiem un izsējot šo augu sēklas.

Taču katram putnam ir piemēroti konkrēti augi, kuri ir raksturīgi tieši šī putna dzīvotnei un ir attīstījušies un pavairojušies tieši pateicoties šīm simbiozajām attiecībām. Augi, kuri nav raksturīgi putna dzīvotnei, nenodrošinās savstarpēji izdevīgās attiecības un var radīt tā dēvētos “barības tuksnešus”. Šī ir aktuāla problēma putniem Amerikā, kur daudzi bieži sastopami augi nav raksturīgi šai teritorijai un ir jaunienācēji.

Projekts “Augi putniem” aicinās ikvienu interesantu uzlabot apkārtējo vidi putniem un iestādīt šiem putniem piemērotus augus gan laukos, gan pilsētās. Īpašā datubāzē interesenti varēs izvēlēties, kādus augus iestādīt, un noskaidrot, kādas putnu sugas piesaista šie konkrētie augi. Projekts balstās uz zinātnieku novērojumiem Amerikā, ka putnu dzīvotspēja ir tiešā mērā atkarīga no tā dabisko barības resursu pieejamības, īpaši ligzdošanas periodā. 96% procenti putnu savus mazuļus baro ar kukaiņiem, kuri sastopami uz konkrētām augu sugām. Bez tām putni izdzīvot nespēj. Ozols putniem nodrošina aptuveni 530 dažādas kukaiņu sugas, kamēr Amerikai neraksturīgais ginka koks nodrošina tikai četras. Lai veiksmīgi rezultētos ligzdošanas sezona Ziemeļamerikā sastopamajai melngalvas zīlītei, mazuļiem ir jāatnes no 6-9 tūkstošiem kāpuru, bet piepilsētu māju pagalmi, kuros aug teritorijai raksturīgie augi, nodrošina astoņas reizes vairāk vietējo putnu.

Šāds projekts var arī mums likt aizdomāties, vai mūsu dārzos putni ir gaidīti ciemiņi un vai arī mēs varam atrast veidu, kā palīdzēt Latvijas putnu sugām nodrošināt to dabīgos barības avotus. Dažkārt palīdzēt var arī strazda nedzīšana prom no piemājas skābā ķirša. Vairāk par šo projektu var lasīt birdlife.org.