Mūsu dzīve uz šīs planētas ir iespējama pateicoties dabas resursiem un mūsu prasmei tos izmantot. Dabas resursi tiek izmantoti gandrīz visos iespējamos veidos, sākot ar pārtiku un ūdeni, beidzot ar transportu, enerģētiku un pat kultūru. Bieži vien pat neaizdomājamies, kādus labumus mēs saņemam no dažādām ekosistēmām, un kāda ir mūsu darbošanās ietekme uz vietām, kas mūs baro, silta, dzesē un vēl visādi citādi uztur? Par ekosistēmu pakalpojumiem raidījumā Zināmais nezināmajā saruna ar Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvi, projekta "Ekosistēmu pakalpojumi" vadītāju Ingu Hoņavko un Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas direktoru Andri Širovu.

Tropu klimats augiem Botāniskajā dārzā

Tikko nolijis lietus, bet nu jau saule atkal silda un izrotā dārzā atrodamos augus. Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā rudens liekas ienāk lēni, vēl zied daudzas rozes, arī koki vēl nešķiet tik apdzeltējuši. Šoreiz apciemojuma mērķis ir apskatīt tropu un subtropu augus un noskaidrot to, kā tiem tiek nodrošināts attiecīgais klimats. Atšķirībā no mūsu mērenā klimata ar četriem gadalaikiem, tropos visu gadu valda vairāk vai mazāk vienmērīgi laika apstākļi. Gaisa temperatūra dienās ir augsta no 25-32 grādiem, bet temperatūras starpība dienā un naktī var pat pārsniegt 30 grādus un naktīs tā vat pazemināties nedaudz zem 0 grādiem. Nokrišņu daudzums atšķiras - tuksnešos to ir ārkārtīgi maz, bet piekrastēs parasti dominē mitrais tropu klimats. Par labvēlīgu apstākļu nodrošināšanu augiem Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā stāsta telpaugu speciāliste Ingūna Gudrupa un komunikācijas eksperts Valters Kinna.

Samazinās skābekļa līmenis uz mūsu planētas

Viens no vissvarīgākajiem resursiem mūsu dzīvē, bez kura šo planētu nebūtu iespējams apdzīvot, ir skābeklis. Tas šķiet tik pašsaprotams, un par tā patēriņu mēs ikdienā aizdomājies tik reti, ka ideja par skābekļa samazināšos atmosfērā var radīt patiesu neizpratni. Taču, tā nav tikai ideja - ar šādu apgalvojumu klajā nākuši Princtonas universitātes pētnieki, kuri, analizējot ledus kodolā iestrēgušus gaisa burbuļus Grenlandē un Antarktīdā, secinājuši, ka

pēdējos 800 tūkstošos gadu, skābekļa līmenis ir samazinājies par 0,7 procentiem. Kāpēc? Tas vēl nav skaidrs, taču nav šaubu, ka atbilde ir steidzīgi jāmeklē, jo tā var palīdzēt saprast - kas tad īsti mūs sagaida nākotnē?

Atbildi ir grūti rast arī tāpēc, ka nav īsti skaidrs, cik tad daudz skābekļa šobrīd ir mūsos un mums apkārt esošajās sistēmās, jo gluži vienkārši skābekli nemitīgi patērē gan cilvēki un dzīvnieki, gan arī augi un ieži dažādos vielu apmaiņas ciklos. Kā vienu versiju tam, kāpēc samazinās skābekļa daudzums, pētnieki min erozijas pieaugumu. Jo vairāk erozijas, jo vairāk atklātu sedimentu un līdz ar to arī oksidācijas. Kā otrs iemesls, kāpēc samazinās skābekļa daudzums atmosfērā, tiek minētas ilglaicīgas klimata pārmaiņas. Tas tiek saistīts gan arī planētas temperatūras īpaši straujo pieaugumu pēdējo 50 gadu laikā, gan industriālo revolūciju, kas aizsāka fosilā kurināmā dedzināšanu lielos apmēros, ietekmējot arī to, kā okeāns veic savas planētas dzesēšanas funkcijas.