Latvijā notiek Lielā talka, tiek ieviesta atkritumu šķirošana, rīko kampaņas par plastmasas iepakojuma samazināšanu, polietilēna maisiņiem ievieš lielāku cenu. Taču ir kāda Latvijas teritorija, kur cilvēka radīto atkritumu daudzums joprojām ir ievērojams, un nešķiet, ka būtu pievērsta pārāk liela cilvēku, mediju un organizāciju uzmanība šīs teritorijas sakopšanai. Īpašu uzmanību šai teritorijai cenšas pievērst kampaņa “Mana jūra”, kas mudina iedzīvotājus aktīvāk rīkoties Baltijas jūras piekrastes sakopšanā.

Šogad ekspedīcija "Mana jūra" sākās 1. jūlijā no Latvijas-Lietuvas robežas Nidā un noslēgsies 29. jūlijā, sasniedzot Igaunijas robežu. Pārgājiena laikā gar vairāk nekā 500 kilometru garo Latvijas jūras piekrasti notiks jūru piesārņojošo atkritumu monitorings. Par ekspedīciju stāsta Vides izglītības fonda vadītājs, kampaņas "Mana jūra" eksperts Jānis Ulme.

Piesārņojums Baltijas jūrā

Kā notiek ķīmiskā piesārņojuma savākšanas simulācija Baltijas jūras ūdeņos un ar kādām tehnoloģijām to var izdarīt, stāsta Krasta apsardzes dienesta priekšnieka pienākumu izpildītājs Pēteris Subota un Latvijas hidroekoloģijas institūta pētniece Rita Poikāne. Dienesta uzdevums ir ne tikai glābt nelaimē nonākušos un rūpēties par piekrastes, bet arī novērst piesārņojumu Baltijas jūrā. Vidēji reizi mēneši tiek saņemts izsaukums, ka jūrā ir pamanīts piesārņojums