Raidījumā ik pa laikam aicinām klausītājus iepazīties ar dažādām pasaules valodām, uzzināt, kas tām ir kopīgs ar latviešu valodu un kas ir tas, kāpēc šīs valodas ir viegli vai grūti apgūstamas. Šoreiz raidījumu Zināmais nezināmajā veltām kādai latviešu valodas kontekstā ļoti zīmīgai svešvalodai - indiešu jeb hindu valodai un skaidrojam, kāda šī valoda ir mūsdienās un kas tai kopīgs ar latviešu valodu.

Viena no pasaules senākajām kultūrām, milzīga valsts ar senu un bagātu vēsturi, daudzām tautībām un simtiem valodu, zeme, kas neatstāj vienaldzīgu nevienu, kas tur bijis – Indija. Tās valoda – hindi – ir šīs valsts oficiālā valoda federatīvā līmenī līdzās angļu valodai, kuras lietojumu vietējie cilvēki iepazina angļu kolonizācijas laikā. Kā skan hindi, visticamāk vairums no mums ir dzirdējis kaut reizi dzīvē redzot indiešu mūziklus televīzijā, taču dziļāk iepazīt šo valodu ir izdevies tikai tiem, kuriem pietikusi apņēmība apgūt tās neparasto rakstību un arī skanējumu. Par indiešu valodas daudzveidību raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta franču valodas tulce Estere Braķe, kura par sevi saka, ka ir ilglaicīga hindu valodas lietotāja sadzīves līmenī.

"Vārdu mācīšanās ir tehnisks process, sarežģītāka ir valodas struktūra, teikumu uzbūve, vārdu darināšana," tā par hindu valodas apgūšanu stāsta Estere Braķe.

"Ir milzīgs azarts mācīties šo valodu un viens no iemesliem ir viņu alfabēts. Labs treniņš smadzenēm (..) Ir burti, ko raksts vienu aiz otra, ir burti, ko raksta pirms nākamā burta. Ir burtu pārstāvošās matras, kas ir mūsu izpratnē ir diakritiskā zīme," atzīst Estere Braķe.

Hindi nevar aizsapņoties un automātiski lasīt, ir jāredz vārds kopumā. Radina pie nelineārās domāšanas un procesa aptveršanas kopumā.

„Jāpiešauj auss”, tad valodu un daudzus vārdus var atpazīst, kad apjēdz, kā indieši angļu valodu ir sadarinājuši pa savam, daudz saproti.

Tiem, kuriem hindi nav dzimtā valoda, attieksme pret to ir kā, piemēram, Latvijā pret krievu valodu Padomju savienības laikā. Tā ir valoda, kas ir uzspiesta lielā mērā.

Visvairāk angļu valoda palīdz apgūt hindi. Jēga šo valodu  ir mācīties tiem, kam ir sportiska interese par valodu, vai tiem, kam nākas Indijā bieži uzturēties un sazināties ne tikai ar ļoti izglītotiem cilvēkiem Delī, bet arī ar cilvēkiem laikos ziemeļu un centrālajā Indijā.

Senā reliģija - zoroastrisms

Zoroastrims – viena no senākajām pasaules reliģijām pirms vairākiem tūkstošiem gadu bija izplatīta Persijas teritorijā, kurā ietilpa arī mūsdienās esošā Irāna. Šodien šajā valstī tā ir pieskaitīta tradicionālajām reliģijām, bet tās piekritēju skaits ir visai neliels. Kas ir zoroastrisms, kas bija pravietis Zaratustra un kam tic zoroastrieši, stāsta vēstures zinātņu doktors Imants Ļaviņš.

Alkohols nelielās devās uzlabo bilingvālu cilvēku valodas prasmes

Liverpūles un Māstrihtas universitātes pētnieki kopā ar Kings koledžu Londonā pētījuši bilingvālo cilvēku spējas izteikties otrajā valodā un secinājuši, ka alkohols nelielās devās uzlabo valodas prasmes.

Alkoholam jau sen piedēvēta spēja ietekmēt mūsu kognitīvās spējas, un tas attiecas ne tikai uz pieņēmumu, ka iedzerot cilvēki kļūst runīgāki un atsevišķos gadījumos teju vai sāk runāt svešvalodā, kuru nemaz nepārvalda. Ja runājam par mūsu izziņas procesiem, tad noteikti jāpiemin, ka alkohola ietekmē mēs kļūstam aizmāršīgāki, mums samazinās koncentrēšanās spēja un nereti pat alkohola lietošana noved pie  neadekvātas uzvedības.  Šie visi ir alkohola izraisīti efekti, taču šie it kā negatīvie efekti ļauj veiksmīgāk izteikties citā valodā.

Alkohols vairo pašapziņu, mazina sociālo nedrošību, kas ir raksturīga cilvēkiem, kas nerunā savā pirmajā, dzimtajā valodā. Lai noskaidrotu, vai patiesi glāze vīna ļauj cilvēkiem prasmīgāk izteikties svešvalodā, pētnieki novēroja 50 cilvēkus, kuru dzimtā valoda ir vācu, brīdī, kad viņi runāja, rakstīja un lasīja nīderlandiešu valodā. Pētījumā iekļautie bija Māstrihtas studenti, kur daļa pirms sarunas nīderlandiešu valodā lietoja nedaudz vīnu vai alu, bet kontrolgrupa pirms sarunas svešvalodā nekādus dzērienus nelietoja. Eksperimenta gaitā viņiem bija dažas minūtes jārunā nīderlandiešu valodā un arī pašiem jānovērtē savas valodas lietošanas spējas. Paralēli šo sarunu audioierakstus vērtēja tie, kuriem nīderlandiešu valoda ir dzimtā un kuri nezināja, kurš no dalībniekiem ir un kurš nav lietojis alkoholu. Lai arī pašanalīzes rādītājus alkohola lietošana neietekmēja, rezultāti liecina, ka studenti, kas pirms sarunas svešvalodā bija iedzēruši, daudz labāk spēja tajā sarunāties un viņu izrunu nīderlandieši bija novērtējuši ievērojami augstāk, nekā pārējo sniegumu.

Plašāk par šo pētījumu varat lasīt interneta vietnē sciencedaily.com.