Pirms tapa medikamenti, tekstils vai kosmētika, kuru sastāvā izmanto sintētiskas vielas, cilvēki tūkstošiem gadu izmantoja augus. Kad cilvēki sasirga ar kādu kaiti pirms vairākiem simtiem un pat tūkstošiem gadu, visbiežāk palīdzība tika meklēta pļavās, mežos, ūdeņos, kalnos - visur, kur sastopami augi. Uz to pleciem bija uzlikta gan sasirgušo ārstēšana, gan tie kļuva par viegli iegūstamu pārtikas produktu. Nevar arī aizmirst to, ka augiem tika piedēvētas arī īpašas spējas un tie bieži vien kļuva par neatņemamu rituālu sastāvdaļu. Mūsdienās dažādu tautu zināšanas un tradīcijas par augu valsts pielietojumu medicīnā, sadzīvē un reliģiskos rituālos pēta etnobotāniķi. Kādi ir Baltijas etnobotāniķu pētījumi, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Vides risinājumu institūta pētnieces, etnobotānikas ekspedīcijas komandas dalībnieces Baiba Prūse, Ieva Mežaka un Signe Krūzkopa.

Sēņu nozīme dabā

Šajā gadalaikā ikviens rūdīts sēņotājs, savu guvumu saskata ar neapbruņotu aci, taču zem sēnes saknes stiepjas smalki tīklveida pavedieni - micēlijs. Kāda ir tā uzbūve un nozīme sēņotnes veidošanā, stāsta Latvijas Dabas muzeja Botānikas nodaļas speciāliste, mikoloģe Diāna Meiere.