Līdzīgi kā "fast food" jeb ātrās uzkodas nav veselīgas mūsu organismam, "fast fashion" jeb "ātrā mode" nav draudzīga nedz videi, nedz cilvēkam. Taču, ja par pārtikas ietekmi uz cilvēka veselību runājam bieži, tad par "ātrās modes" radītajām sociālajām un vides problēmām sākam runāt tikai pēdējos gados. Kāds ir kaitējums, ko pasaulei nodara "ātrā ģērbšanās" jeb masveidā ražoti, lēti apģērbi, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Vides inženierzinātņu doktore, Ekodizaina kompetences centra pārstāve Jana Simanovska un ķīmijas inženierzinātņu doktore, Rīgas Tehniskās universitātes docente vadošā pētniece Anna Borisova.

“Ātrās modes industriju” uz priekšu dzen jauna veida šķiedra – poliesters

Vidēji katrs amerikānis nopērk jaunu apģērba gabalu reizi 4 – 5 dienās. Tas ir trīsreiz vairāk nekā pirms 50 gadiem. Lai izgatavotu vienu džinsu pāri, tiek patērēti aptuveni 7000 litri ūdens. T-kreklam – 2700 litri. Tāpat ražošanas procesā tiek izmantotas neskaitāmas ķīmiskas vielas, kas vēlāk nonāk dabā. Jāatceras, ka liela daļa mūsu apģērba tiek ražoti valstīs, kurās tīrs dzeramais ūdens nav visiem brīvi pieejams. Līdz ar “fast fashion” jeb ātrās modes uzplaukumu, mainījās arī apģērba sastāvs un sākās poliestera ēra. To, kāda ietekme uz vidi un cilvēku ir poliesteram, savā TEDx runā stāstīja Maksīna Bedāta.

“Izrādās, ka “ātrās modes industriju” uz priekšu dzen jauna veida šķiedra – poliesters. Un jūs varat vērot poliesteras uzvaras gājienu, kopš uz skatuves parādījusies “ātrā mode”. Poliesters ir vidi piesārņojoša plastmasa, kas ražota no fosilās degvielas. Un šobrīd tā ir vairāk nekā pusē mūsu apģērba. Parunāsim par to, kāpēc tā ir problēma. Ir četras lietas, par kurām mums vajadzētu domāt tad, kad mēs domājam par poliestera uzplaukumu.

Pirmkārt, tas nesadalās. Padomājiet par to - katrs poliestera gabaliņš, kas jebkad ir ražots, aizvien ir uz planētas. Tāpēc domājot, par to, ka katru gadu tiek saražotas 1,5 miljardi jaunu drēbju, tas ir liels daudzums plastmasas, kas nekur nepazūd. Otrkārt, vai esat ievērojuši, ka pēdējā laikā vairāk svīstat? Tā nav tikai sagadīšanās, jo poliesters neelpo, atšķirībā no dabiskām šķiedrām, līdz ar to karstums ir iesprostots un jūs svīstat vairāk.

Treškārt, poliestera ražošana patērē ārkārtīgi daudz enerģijas. Mans lina džemperis prasa 8 reizes mazāk enerģijas, nekā poliesters. Ceturtkārt, kad mazgā poliestera apģērbu, izdalās tūkstošiem mikro plastmasas gabaliņu, kas nonāk mūsu ūdens sistēmā un galu galā mūsu okeānos. Un zivis ēd plastmasu un mēs ēdam zivis. Nesenā pētījumā Kalifornijā atklājs, ka viena no četrām zivīm, kas nonāk tirgū, satur mikro plastmasas gabaliņus.” stāsta Maksīna Bedāta.

Tieši vides jautājums uztrauc organizāciju "Greenpeace". Tā radījusi kampaņu “Detox my fashion”, kurā darbojas vairāki desmiti starptautisku zīmolu. Kampaņa aizsākās pirms pieciem gadiem ar mērķi panākt, lai apģērba ražotāji būtu atbildīgi pret vidi. Kampaņas laikā panākts, ka Ķīna, ārkārtīgi nozīmīga valsts modes industrijā, ierobežo ūdens patēriņu, ko izmanto ražojot apģērbu.

2020. gadā Eiropas Savienībā spēkā vajadzētu stāties noteikumiem, kas aizliedz Eiropā importēt apģērbu, kura sastāvā atrodams nonilfenola etoksilāts. Zinātnieki pierādījuši, ka apģērbs, kas satur nonilfenola etoksilātu, kaitē gan cilvēkam, gan videi. Jau vairāk nekā 10 gadus Eiropā ir aizliegts ražot apģērbu, kas satur šo vielu, taču ne importēt.

Tāpēc "Greenpeace" aicinājusi daudzus zīmolus piedalīties kampaņā un padarīt savu apģērbu videi un cilvēkam draudzīgāku līdz 2020.gadam. 

Lai mainītu to, kā mēs skatāmies uz apģērbu veikalu skatlogos, daudzas slavenības ir pievērsušās ilgtspējīgai modei uz sarkanā paklāja un ikdienā. Visskaļāk šajā jautājumā izskanējis Emmas Vatsones vārds. Vatsone publikas uzmanību pievērsa šī gada “Met Gala” jeb Ņujorkas Metropolitēna mākslas muzeja Kostīmu institūta labdarības pasākumā - viņai mugurā bija apģērbs, kas veidots no pārstrādātām pet pudelēm. Taču tas nebija vienīgais apģērba pluss - Vatsone piedomā arī pie tā, lai šis apģērbs netiktu izmantots tikai vienu reizi, tāpēc tas sastāv no vairākiem atsevišķiem apģērbiem - topa, biksēm un svārkiem, ko iespējams kombinēt ar jebko citu.

Taču nepietiek, ka savus paradumus maina pāris pasaules slaveni cilvēki, vislielākā ietekme ir mums, cilvēkiem, kuri negozējas uz sarkanā paklāja. Un variantu ir daudz un ar katru dienu to kļūst ar vien vairāk. Piemēram, Vācijā popularitāti iekaro apģērba bibliotēkas, kas ļauj izīrēt lietotu apģērbu uz mēnesi, pēc tam to atdot un izvēlēties nākamos. Bet ir arī daudzas citas iespējas. Pirmkārt, izvēlēties nevis jaunu, bet lietotu apģērbu. Otrkārt, savu veco apģērbu iespējams pārstrādāt, daudz idejas tam var atrast gan grāmatās, gan internetā. Treškārt, iespējams izmēģināt spēkus kādā no kampaņām, kas aicina samazināt sava skapja saturu. Piemēram, projekts 333 aicina izmēģināt spēkus un mēģināt 3 mēnešus izmantot 33 vai mazāk apģērba, aksesuāru un apavu gabalus. Un, protams, katru reizi pirms pirkuma veikšanas uzdot sev vienkāršu jautājumu - vai es šo apģērbu tiešām nēsāšu?