Gada ģeovieta šogad izvēlēta ļoti simboliski – kad pagājušas jau vairākas desmitgades kopš Daugavas Staburaga iegrimšanas upes dzelmē, Raunas Staburags – šī gada ģeovieta – kļuvis par vienīgo šāda veida klinti, ko vēl var vērot. Raunas Staburags, ainavisks šūnakmens kupols Raunas krastā, ir ievērojams kā šobrīd lielākais avotu kalķakmens veidojums Latvijā, kas saglabājies cilvēka nepārveidots. Daudzi citi Latvijā ir, vai nu norakti, vai, kā Daugavas Staburags, atrodas ūdenskrātuves dzelmē. Raidījumā Zināmais nezināmajā par Raunas Staburagu, kuru biedrība "Ziemeļvidzemes ģeoparks" 2018. gadā izraudzījusi par gada ģeovietu, stāsta Dabas Aizsardzības pārvaldes eksperts, Ziemeļvidzemes ģeoparka pārstāvis Dainis Ozols. Kas ir staburags, kādi ģeoloģiskie procesi veidojuši šos unikālos dabas retumus?

Daugavas Staburaga appludināšana

1966. gadā Pļaviņu HES celtniecības nolūkos appludināja Latvijā lielāko staburagu – Daugavas Staburagu. Nu jau vairāk nekā 50 gadus Staburags guļ Daugavas dzelmē. 18 metrus augstā šūnakmens klints bija unikāls dabas piemineklis Latvijā, bet līdz ar Pļaviņu HES būvniecību tas līdzās citām dabas vērtībām tika appludināts. Par Staburagu, protestiem pret HES būvniecību un būvniecības politisko pusi, stāsta Daugavas muzeja vadītājs Zigmārs Gailis un vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs.

Atklājumi Austrālijas ūdeņu dzelmē

Džona Tolkīna darba “Gredzenu pavēlnieks” cienītāji var saberzēt rokas, jo pavisam reālas kļuvušas ainas no „Gredzenu pavēlniekā” minētās Mordoras kalniem. Zinātnieki Austrālijas piekrastes ūdeņos atraduši zemūdens lavas laukus, kas savā iespaidīgajā ainavā atgādina episkas ainas no slavenā literatūras un kino darba.

Izmantojot īpašu zemūdens optisko ierīci, kas ļautu saskatīt lavas lauku ielejas un lavas kalnu virsotnes, Abedrīnas universitātes pētnieki atklājuši 26 antīku lavas lauku paliekas – aptuveni 34 kilometrus garu un 15 kilometrus platu.

Lavas lauku virsotnes sasniedz 625 metru augstumu un to pieveikt šādā ģeoloģiskā veidojumā hobitiem būtu grūti arī tad, ja tas atrastos virs ūdens.

Ievērojams ir atrasto zemūdens lavas kalnu vecums – 35 miljoni gadu, taču tas vēl nav viss. Prātam neaptverams ir apmērs, kādā zinātniekiem izdevies kartēt zemūdens sedimentus - tas paveikts ar līdz šim nebijušu precizitāti. Tā kā pētīt šāda veida ģeoloģiskus veidojums zemūdens vidē ir daudz grūtāk nekā uz sauszemes, pētnieki lika lietā ne vien tās tehnoloģijas, ko šobrīd pielieto naftas ieguvē, bet arī dažādus ultrasonogrāfijas aparātus, kas līdzvērtīgi tiem, kas raduši pielietojumu mūsdienu medicīnā. Skenējot seismiskos viļņus iegūti trīs dimensiju seismisko atstarojumu dati, kas tālāk ļauj izdarīt gana precīzus minējumus par zemūdens sedimentu struktūru.

Šis atklājums ļauj daudz labāk saprast vulkānu izvirdumu un lavas pārvietošanās procesu, neraugoties uz to, ka vulkāna izvirdums konkrētajā vietā, visticamāk, noticis pirms 35 miljoniem gadu. Zinātnieki uzskata, ka tas, ko izdevies uziet Austrālijas dienvidu piekrastē, ir daļa no salām, ko radījis senais vulkāna izvirdums. Šāda veida lavas zemūdens veidojumi līdz šim nav tikuši pētīti, tāpēc var sagaidīt daudz jaunu datu un atklājumu par šo vietu arī tuvākajā nākotnē. Jāpiebilst, ka vairāk nekā 2/3 vulkāna izvirdumu notiek zem ūdens, tāpēc šis senā lavas tecējuma sīkāka analīze ir arī nepieciešama arī mūsdienās.

Vairāk par šo neparasto zemūdens vietu varat lasīt portālā sciencealert.com.