Vai šokolādes nākotne ir apdraudēta? Kā aizvien augošais patēriņš pēc tās iet roku rokā ar vides izmaiņām un slimībām, kas ietekmē kakao pupiņas – ģenētiķi Anglijā raduši daudzsološu risinājumu, lai nākotnē par šokolādes deficītu nebūtu jāsatraucas. Ar Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Augu ģenētikas laboratorijas vadītāju, LU Bioloģijas fakultātes Molekulārās bioloģijas katedras profesoru bioloģijas doktoru Īzaku Rašalu saruna par tēmu: ģenētiskie resursi un stādāma materiāla atveseļošana – pasaules un Latvijas prakse. Pa t'alruni sarunai pievienojas Pūres Dārzkopības pētījumu centra vadošā pētniece Līga Lepse.

To, ka mūsu ir daudz un mēs ēdam daudz, zinām visi. Ne velti saka, lai katrs planētas iedzīvotājs komforta ziņā dzīvotu kā eiropietis, mums būtu nepieciešamas trīs planētas. Kā ģenētika var palīdzēt dažādām augu šķirnēm pretoties slimībām, kaitēkļiem un neizzust no šīs planētas, kad pieprasījums pēc tām tikai aug?

Drozofilas - modeļorganismi ģenētikā

Augļu mušiņas jeb drozofilas ir vieni no bioloģisko procesu izpētē visplašāk izmantotajiem modeļorganismiem ģenētikā, fizioloģijā un dzīvības evolūcijas attīstībā. Šīs mušas tiek tik plaši izmantotas, jo tās ir viegli uzturēt, tās ātri vairojas un dod daudz pēcnācēju.

Ģenētiķi izmantojuši jonizējošo starojumu, lai izraisītu bojājumus drozofilas kūniņas spārnu aizmetņu šūnās. Apkārtējās šūnas uz to reaģēja, aktivizējot gēnu, kas sintezē atbilstošu mikroRNS. Tā rezultātā šīs šūnas kļuva noturīgākas pret starojumu. Eksperimenta rezultāti liks pārskatīt ilgi pastāvējušo priekšstatu, ka nāvējošu starojumu saņēmušo drozofīlas šūnu tuvākās kaimiņienes kļūst pret to mazāk izturīgas. Ja šis aizsargmehānisms darbojas arī zīdītāju organismos, tad būtu jāizpēta, kāda ietekme tam ir uz terapijas rezultātiem vēža ārstēšanā, kad viens pēc otra tiek izmantots starojums un citotoksiski preparāti.