Vēsture katrai valstij ir sava - kurai tā metusi īsākus, kurai garākus līkločus. Bet katras valsts vēsturē ir jomas, kuras vērts uzlūkot ar pamatīgu pētniecisku skatu un analizēt to galvenos pieturas punktus. Nu varam teikt, ka arī Latvijas tautsaimniecība no 19. gadsimta beigām desmitgadi pa desmitgadei ir izpētīta un izanalizēta apjomīgā darbā. Klajā nāks grāmata "Latvijas tautsaimniecības vēsture". Vairāk nekā tūkstoš lappušu bieza grāmata ir pirmais laikmetu dokumentējošs izdevums par sociālekonomiskajām norisēm un situāciju Latvijā 20. gadsimtā un mūsdienās. Grāmata saturiski veidota tā, lai aptuveni pusi no tās apjoma veidotu sociālekonomiskā vēsture pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas – laika posmu, kurš līdz šim ir maz pētīts un atspoguļots literatūrā. Grāmatas sastādītājs un zinātniskais redaktors ir vēstures zinātņu doktors Vidzemes augstskolas rektors Gatis Krūmiņš, kurš par savu apjomīgo darbu stāsta raidījumā Zināmais nezināmajā.

Vēsturnieku atklājumi par Latvijas industriālo mantojumu

Pētot krama apstrādi akmens laikmetā un dzelzs ieguvi Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā – 17. gadsimta otrajā pusē, mūsu vēsturnieki kopā ar norvēģu kolēģiem ir aizsākuši  pamatīgu darbu pie industriālās arheoloģijas attīstības un  arī apzināt industriālo mantojumu Latvijā.  

Par dzelzs ieguvi  sendienās Latvijas teritorijā stāsta arheologs,  Latvijas vēstures Institūta vadošais pētnieks Valdis Bērziņš un pētnieks Rūdolfs Brūzis, un  LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Andris Šnē.

Nākotnē gaidāmās izmaiņas darba tirgū un cilvēku ienākumos

Konsultāciju un audita pakalpojumu firma „PricewaterhouseCooper” nākusi klajā ar paziņojumu, ka turpmāko 15 gadu laikā Lielbritānija par 30% samazināsies darba vietu skaits tikai tāpēc vien, ka arvien lielāku daļu dažādu darbu būs iespējams veikt iekārtām, nevis cilvēkiem. Automatizācija ir pasaules līmeņa izaicinājums, ar ko saskaras dažādi reģioni.

Patīk mums tas vai nē, roboti tik ļoti ietekmē darba tirgu, ka speciālisti paredz, ka jau 2030. gadā roboti aizvietos gandrīz miljonu darba vietu. Tas attiecas arī uz administratīvo darbu, ko 80%  gadījumu turpmāko 15 gadu laikā pārņems automatizētas sistēmas.Tas viss radīs izmaiņas gan preču un pakalpojumu pārdošanas apjomā, klientu servisa kvalitātē, transporta un loģistikas sektorā un pat veselības aprūpes nozarē. Konsultāciju firma „PricewaterhouseCooper” ir analizējusi sīkāk situāciju Lielbritānijā un, ja tā var teikt, ielūkojusies tās nākotnē.

Ja dažu gadu lakā Lielbritānijā trešo daļu darba paveiks automatizētas ierīces, tas nozīmēs, ka 10 miljoni cilvēku paliks bez darba, turklāt izskatās, ka 35% šādu darbavietu ir tās, kurās ir nodarbināti vīrieši. Attiecībā uz sieviešu darba vietām automatizācijas procents ir zemāks – proti, 26 % gadījumu pašreizējo sieviešu darbu aizvietos roboti. Nozares, kas šajā ziņā cietīs visvairāk ir vairumtirdzniecība, administratīvais darbs, salīdzinošo mazāk tas skars veselības aprūpi un sociālo darbu. Tas tāpēc, ka automatizētas iekārtas var aizvietot monotonu, fizisku darbu, nevis sociālās prasmes. Tāpēc speciālisti jau laikus iesaka domāt par to, kā šai parādībai pielāgot un sagatavot izglītības sistēmu un sociālās garantijas, attīstot arī ideju par tā saucamo universālo pamatienākuma garantu. Ar to jau eksperimentē tādās valstīs kā Somija, Kanāda un atsevišķi ASV štati.

Universālais pamatienākumu garants paredz, ka katram pilsonim ir iespēja tikt pie ikmēneša ienākumiem, neatkarīgi no tā, kādi ir cilvēka papildu ienākumi. Tas darbotos kā sava veida subsidēšanas sistēma. Lai spētu uzturēt šādu sistēmu, ASV vien nāktos vai nu ievērojami reformēt nodokļu sistēmu vai par vairāk nekā 800 miljardiem dolāru samazināt aizsardzības budžetu. Pirms dažiem gadiem Īrijā veiktā pētījumā tika noskaidrots, ka universālā pamatienākumu garanta koncepts atmaksājas tikai tad, ja ienākumu nodoklis nav zemāks par 45 % procentiem. Tikai tad esot iespējams iegūt līdzekļus, kas palīdz uzlabot ienākumus lielākajai daļai iedzīvotāju. Vai šī sistēma patiešām spētu veiksmīgi darboties un kompensēt zaudējumus, ko rada robotizēta un automatizēta pasaule? To pa īstam mēs uzzināsim, iespējams, pēc 15 gadiem, kad darba tirgū arvien vairāk darbosies mehanizētas rokas un prāts.