Rīgas Stradiņa Universitātes Medicīnas vēstures institūta lektore un medicīnas vēsturniece Ieva Lībiete atklājusi līdz šim noslēpumā tīto Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera Bīrona nāves iemeslu - tā nav kāda nezināma slimība, bet gan dzīvsudrabs - ārstniecības līdzeklis, kuru visai bieži izmantoja 18. gadsimtā. Raidījumā Zināmais nezināmajā par atklājumu stāsta Rīgas Stradiņa Universitātes Medicīnas vēstures institūta lektore un medicīnas vēsturniece Ieva Lībiete un Rīgas Stradiņa Universitātes Medicīnas vēstures institūta direktors profesors Juris Salaks.

Dzīves laikā hercogam Pēterim Bīronam lielas veselības problēmas nav bijušas, laiku pa laikam cietis no izsitumiem, kas viņu biedējuši un radījuši diskomfortu. Atgriezies Kurzemes hercogistē, viņš nodevies dzīves baudām un dokumentā teiktais par viņa veselību liecina, ka viņu skārušas seksuāli transmisīvās slimībās.

Pēteris Bīrons mirst 13. janvārī 1800. gadā. Ieva Lībiete stāsta, ka trīs dienas pirms tam pie viņa tiek izsaukti divi ārsti no Prāgas: viens amatu apvienošanas kārtībā medicīnas un filozofijas doktors, otrs – ķirurgs, bārddzinis un namdaris. Tie viņu konsultē. Viņu slēdziens par to, kas noticis ar Pēteri Bīronu viņa pēdējos dzīves gados un no kā viņš nomiris atklāj: viņi katras tiesas priekšā gatavi apliecināt, ka pielietota dzīvsudraba kūre un tā pielietota nemākulīgi un bez nekādām indikācijām. Tur arī teikts, ka Bīrona sūdzības varētu būt kādreizējās venēriskās indes sekas, bet šobrīd noteikti šīs indes viņa ķermenī nav. Terapija ne pati slimība novedusi Bīronu līdz nāvei. 

"Klusie slepkavnieki" mūsu sadzīvē

Šobrīd Eiropas komisija ir apstiprinājusi projektu par biomonitoringu cilvēkiem. Zinātnieki skatīs un pētīs, cik lielā mērā dažādas preces, kurās ir veselību graujoši aizdomīgi ķīmiski savienojumi – ftalāti, bisfenols, anilīni un citi varētu būt nākotnē “klusie slepkavas” sadzīvē. Mūsdienās ar smaidu vai šausminoties par vecajiem, tumšajiem laikiem lasām vēsturisku faktus par to, kā pagātnē cilvēki izmantoja svinu, rādiju, dzīvsudrabu un citus neveselīgus savienojumus gan skaistumkopšanā, gan medicīnā, bet, skatot jaunāko laiku vēsturi, arī atrodami piemēri par "klusiem slepkavniekiem" mūsu sadzīvē: tādi bija un vēl joprojām ir azbests, DDT (dihlordifeniltrihloretāns), porolons un daudzi citi ķīmiskie savienojumi. Par kaitīgām ķīmiskā vielām sadzīvē jaunākajos laikos stāsta Rīgas Stradiņa Universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš.