Ja ir kāds enerģijas avots, kas cilvēcei ir pieejams nerobežotā daudzumā un nerada nekādas bažas par šī resursa izsīkšanu, tas ir resurss, kas ļāvis uz zemes izveidoties tādam klimatam, lai te rastos dzīvība. Tā, protams, ir saule. Pēdējās desmitgades liek domāt, ka saules enerģija būs noteicošā nākotnē. Tehnoloģijas strauji attītās un saules baterijas un paneļi kļūst arvien lētāki un pieejamāki. Kādas izredzes šajā jomā ir saules ne pārāk lutinātajā Latvijā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadītāja profesore Dagnija Blumberga.

Norvēģi izstrādā saules paneļus, kas seko līdzi saulei.

Nākotnē saules paneļi lielākoties būs novietoti uz sienām. Tādu sienu būs arvien vairāk Vienlaicīgi arī tas ir dizaina elements.

Saules tehnoloģijas šobrīd attīstās ātros tempos. Saules paneļi šobrīd ir ap 75% lētāki, nekā pirms pieciem gadiem.

Iegūt saules enerģiju šobrīd ir vienkārši, sarežģītākais ir jautājums par tās izmantošanu un uzkrāšanu.

Viens no aizvadītā gada veiksmīgākajiem pētījumiem fizikā

Fluorīda nanokristālus saturošas stikla keramikas – tā zinātniski sauc Cietvielu fizikas institūta pētnieku atklājumu, vienkāršāk – stikla materiāls, kurā atrodas kristāli. Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta pētniekiem ir izdevies sintizēt materiālus, kas pielietojami infrasarkanā starojuma pārveidotājiem un baltās gaismas avotiem. Par jaunā materiāla īpašībām, izveides procesu un pielietojumu stāsta Cietvielu fizikas institūta pētnieki Uldis Rogulis, Meldra Ķemere un Jurģis Grūbe.