Automašīnas vai gaļa - kas rada lielākas siltumnīcas efekta gāzes pasaulē? Par šādu provokatīvu jautājumu jau ilgāku laiku diskutē gan nozares pārstāvji, gan zinātnieki. Jo augstāks labklājības līmenis sabiedrībā, jo lielāks gaļas produktu patēriņš. Vienlaikus, jo lielāks gaļas patēriņš, jo lielāka ir industrijas radītā ietekme uz vidi. Par industriālās lopkopības un dzīvnieku izcelsmes produktu pārstrādes radītajām emisijām aizvien aktīvāk sāk diskutēt globālā sabiedrība gan arvien spēcīgāk izjūtamo klimata pārmaiņu dēļ, gan lopkopības radītā piesārņojuma dēļ. Taču atšķirībā no sarunām par enerģētiku vai transporta sektoru, lauksaimniecības radītās emisijas ir daudz jutīgāks temats, jo tas skar kādu ļoti būtisku mūsu dzīve sastāvdaļu - maltītes. Par visiem šiem sarežģītajiem jautājumiem, kas liek samērot vajadzības ar iespējām un sekām, saruna raidījumā Zināmais nezināmajā ar studijas viesiem - vides zinātņu doktoru, biedrības "Zaļā brīvība" vadītāju Jāni Brizgu un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes prodekāni, asociēto profesori Dinu Poplugu. Pa tālruni sazināmies ar uztura speciālisti Lieni Sondori.

“Vidēji cilvēks Latvijā saražo 5,8 tonnas emisiju gadā, no tām 22 % nāk tieši no lauksaimniecības. Bet galvenā problēma ir tā, ka to nejūt un neredz,” skaidro Dina Popluga.

Bioloģiski audzētiem liellopiem ir mazāka ietekme uz vidi. Lauksaimniecībā emisijas veidojas no trim galvenajiem avotiem: lauksaimniecībā izmantojamo zemju apstrāde, kas saistās ar minerālmēslu lietošanu, fizisku lauka uzaršanu, arī augu atlieku atstāšanu uz lauka, kaļķošanu, kas veido 62% lauksaimniecības emisiju. Otrs lielais lauksaimniecības emisiju bloks ir dzīvnieki – lielie atgremotāji. Tas rada ap 31 % lauksaimniecības emisiju. Trešais lielais emisiju avots ir kūtsmēslu apsaimniekošana, kas rada ap 7 % emisiju.

Burgers ar mākslīgi audzēt gaļu

Zinātnieki savās laboratorijās ir tikuši līdz tam, ka spēj izaudzēt gaļas gabalu no cilmes šūnām. Lai arī šāda prakse šobrīd sper tikai pirmos soļus, pirmais burgers ar mākslīgās gaļas kotleti jau ir notiesāts. Latvijā ar šādas gaļas audzēšanu nenodarbojas augsto izmaksu dēļ, taču arī pie mums ir laboratorijas, kurās audzē cilmes šūnas. Vairāk par laboratorijās audzētu gaļu stāsta Elīna Rozīte un Violeta Fodina no Klīnikas IVF Rīga Cilmes šūnu laboratorijas, kā arī Inese Čakstiņa no Rīgas Stradiņa universitātes.

Mājdzīvnieku ietekme uz vidi

Ja cilvēks var izvēlēties neēst gaļu vai atteikties no dzīvnieku izcelsmes produktiem vispār, mājdzīvnieki šādu izvēli veikt nevar un diezin vai gribētu. Gaļa ir svarīgākais un vērtīgākais uzturvielu avots kaķiem un suņiem, tāpēc pārsteigumu nerada fakts, ka mūsu mīluļi veido ievērojamu gaļas produktu patēriņu un līdz ar to netieši rada arī emisijas. Tas tālāk liek uzdot pavisam neērtu jautājumu - proti,  kā samazināt gaļas produkcijas radīto ietekmi uz vidi, vienlaikus nekaitējot dzīvnieku veselībai un nodrošinot viņiem pilnvērtīgu uzturu.

Kalifornijas universitātes ģeogrāfijas profesors Gregorijs Okins aprēķinājis, cik lielu daļu no kopējā gaļas patēriņa sastāda amerikāņu mājdzīvnieki un kāda ir šī tirgus ietekme uz vidi. Rezultātā Okins secināja, ka amerikāņu suņu un kaķu barības patēriņš gada laikā rada 64 miljonus tonnu oglekļa dioksīda un 25 - 30 procentus no gaļas industrijas kopējās ietekmes uz vidi Amerikas Savienotajās Valstīs. Ja gaļas produktus patērējošos mājas mīluļus ietvertu atsevišķā valstī, tās gaļas patēriņš būtu piektajā vietā aiz Krievijas, Brazīlijas, Amerikas un Ķīnas. Gaļas ražošanā daudz tiek patērēta enerģija, ūdens un apsaimniekotas zemes platības, kas tālāk rada vidē vairāk pesticīdu, atkritumu un palielina erozijas riskus.

Ko tad īsti darīt? Atbilde uz šo jautājumu diemžēl nav viegli atrodama. Protams, vieglākais ceļš būtu pārskatīt, cik daudz dzīvnieku pārtikai ir izmantojami produkti no tās gaļas daudzuma, ko ražo cilvēka patēriņam. Daudz sarežģītāk ir ar idejām, kas izskanējušas par to, ka cilvēki varētu pārdomāt, vai vienmēr viņiem mājās vajag gaļēdāju, jo par arvien populārākiem mājas mīluļiem nu kļūst ari tie dzīvnieki, kas pārtiek no augu valsts produktiem. Te gan jāteic, ka aicinājums izvēlēties mājdzīvnieku, vadoties pēc ēdienkartes, nevis emocionālās pieķeršanās, ir ne tikai savāds, bet pat bīstams.

Vairāk par to visu varat lasīt interneta vietnē www.sciencedaily.com

https://www.sciencedaily.com/releases/2017/08/170802142835.htm