Bieži dzirdam jēdzienu "kancerogēnas vielas". Tās piedēvē gan dažādiem kosmētikas līdzekļiem, gan pārtikas produktiem... Kas ir "kancerogēns" un kur ar to sastopamies ikdienā? Kā šādas vielas ietekmē mūsu veselību un cik liela ir iespēja, ka tieši "kancerogēns" izraisīs vēzi, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Stradiņa Universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš un RSU Onkoloģijas institūta direktors, bioloģijas doktors Edvīns Miklaševičs.

"No jonizējošā radiācijas fona nevaram aizmukt. Ir lietas, ar kurām jādzīvo kopā," analizē bioloģijas doktors Edvīns Miklaševičs. 

Atkarībā no tā, kādās mājās dzīvojam, tā ir lielāka vai mazāka. Mūra mājās jonizējošās radiācijas fons ir lielāks.

Skaidrojot kancerogēno vielu ietekmi, Miklaševičs turpina: "Viens no biežākajiem veidiem, ka cilvēki uzņem kancerogēnās vielas, ir smēķēšana. Ja cilvēki pārstātu smēķēt, ļaundabīgo audzēju skaists saruktu apmēram par 30 procentiem.

Pētījumi rāda, ka nesmēķētājiem dzīves laikā risks ar plaušu vēzi, dzīvojot mūra mājās, nepieaug, smēķētājiem, dzīvojot šādās mājās, risks pieaug daudz vairāk, nekā tikai no smēķēšanas. 

Vēl arī sauļošanas un pārspīlēta solārija apmeklēšana palielina risku saslimt ar melanomu. Ikdienā saskaramies ar daudzām kancerogēnām vielām, bet svarīga ir ne tikai viela, bet devas. Ja ēdīs šprotes trīs reizes dienā, kādā brīdī būs sakrāta palielināta benzopirēna deva, ja ēdīs laiku pa laikam, kaitējuma nebūs.

Savukārt Ivars Vanadziņš atklāj, ka mūsdienās arī ilgstoša sēdēšana tiek pētīta kā kancerogēns faktors. Petījumi rāda, ka ilgstoša sēdēšana 9 – 10 stundas dienā ir saistīta ar taisnās zarnas vēzi.

Vilhelma Rentgena brīnumainais izgudrojums, kas ļauj palūkoties cilvēka iekšpusē

Pirms 115 gadiem gadiem vārds 'rentgens' Vācijas sabiedrībai asociējās ar uzvērdu vācu fiziķim Vilhelmam Rentgenam. Taču 1901. gadā, kad Vilhelms Rentgens ieguva Nobela prēmiju fizikā ar savu satraucošo izgudrojumu, cilvēki ar šo vārdu sāka saistīt brīnumaino spēju palūkoties cilvēka iekšpusē un redzēt cilvēka skeletu bez ķirurģiskas iejaukšanās. Par rentgena vēsturi stāsta Medicīnas muzeja P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja izpētes un ekspozīciju darba nodaļas vadītāja medicīnas vēsturniece Ieva Lībiete un direktora vietnieks zinātniskajā darbā profesors Juris Salaks.