Tas, ka debess ķermeņu izpēte nav tikai zinātkāres apmierināšana. ir skaidrs, redzot gan dažādu tehnoloģiju attīstību kosmosa izpētes gaitā, gan tālejošus plānus par cilvēces kolonijām uz citām planētām. Taču vēl kāds veids, kā izmantot Visumā esošos objektus cilvēces vajadzībām, ir derīgo izrakteņu ieguve. Par resursu pieejamību uz Zemes un cilvēku “apetīti” pēc tiem tiek runāts daudz un ne jau velti arvien biežāk izskan arī runas par to, ka derīgo izrakteņu ieguvē mums būtu vērts skatīties arī tālāk par Zemi. Cik tālu esam ar ideju tuvā vai tālā nākotnē sākt derīgo izrakteņu ieguvi uz citām planētām vai arī asteroīdiem un kādi būtu šādu darbību ieguvumi un zaudējumi, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē IT speciālists, astronomijas entuziasts Ints Ķešāns.

Astrobiologu pētījumi Visumā

Kopš cilvēks ir pacēlis acis debesīs un sācis iepazīt Visuma dzīles, urdošs jautājums ir bijis - vai Visumā ir vēl kāda mums saprotama un pazīstama dzīvības forma. Tāpat mūžsens ir bijis jautājums - kā radusies dzīvība Visumā? Atbildes uz šiem jautājumiem meklē astronomijas apakšnozare - astrobioloģija un par to vairāk aizvadītajā Planetāro zinātņu kongresā stāstīja spāņu astrobiologs Felipe Gomezs.

Kosmosa atlūzas Visumā var uzturēties pat simtiem gadu

Salīdzinot Zemes orbītā esošo satelītu skaitu ar cilvēka radīto kosmosa atlūzu un citu vairs lietošanā nederīgu lietu apjomu - otro ir krietni vien vairāk. Aptuveni deviņdesmit pieci procenti no Zemes orbītā esošajiem cilvēka radītajiem priekšmetiem ir tā dēvētie kosmosa atkritumi - atlūzas no kosmosa stacijām, raķešu daļām, nefunkcionējošiem satelītiem, astronautu instrumenti un citas tamlīdzīgas lietas. Šī, ap Zemi orbitējošā masa, ir bīstama. Tā nekontrolēti pārvietojas Zemes orbītā desmit reizes ātrāk, nekā izšauta lode, un paiet ilgs laika periods, līdz šīs atlūzas nonāk Zemes atmosfērā, kur sadeg. Tas nozīmē, ka kosmosa atlūzas Visumā var uzturēties pat simtiem gadu.

Lielākās briesmas šādas atlūzas rada brīdī, kad tās saduras viena ar otru, vai vēl bīstamākā situācijā – saduras ar funkcionējošām Visuma izpētes stacijām, piemēram, satelītiem vai Starptautisko kosmosa staciju.

Portāls “Business Insider”, izmantojot statistiku par Visumā esošajiem cilvēka radītajiem atkritumiem, izveidojis infografiku, kurā uzrāda tās valstis, kas Visumā nogādājušas visvairāk cilvēka radītu objektu un radījušas arī lielāko atlūzu masu.

Pirmajā vietā ierindojas bijušās Padomju Savienības republikas un tagadējā Krievija ar 1520 aktīviem satelītiem, 1034 raķešu ķermeņiem un 3961 kosmisko atlūzu. Otrajā vietā ar tādu pašu satelītu apjomu, bet vēl lielāku kosmisko atlūzu skaitu - 3999 atlūzām - ierindojas ASV, bet trešajā vietā - Ķīna, kas, interesantā kārtā, kosmosā nosūtījusi nelielu skaitu aktīvo satelītu un raķešu, bet radījusi 3475 atlūzas.

Tas tiek skaidrots ar faktu, ka 2007. gadā Ķīna izmēģināja anti-satelītu ieroču testu, iznīcināja savus satelītus un tādējādi radīja milzīgu apjomu atlūzu. Lieki teikt, ka šī Ķīnas rīcība tika uztverta ļoti pretrunīgi dažādu iemeslu dēļ, tostarp, tāpēc, ka orbītā nonāca tūkstošiem lielu un mazu atlūzu daļu.

Saprotams, ka šāda atlūzu masa, kas var radīt potenciālas briesmas, būtu jāsavāc, taču lielākie izaicinājumi nav tikai tehnoloģiski. Jau šobrīd tiek strādāts pie dažādiem tehnoloģiskiem risinājumiem, kas spētu savākt šo Visuma atkritumu masu, lai kādu dienu nenonāktu līdz brīdim, kad darboties sāk tā dēvētais Keslera sindroms - situācija, kad Visumā ir tik daudz atlūzu, ka tās nekontrolēti saduroties viena ar otru apgrūtinātu jebkādu kosmosa izpēti un kosmosa objektu aizsūtīšanu Visumā.

Lielākā problēma ir regulējums un īpašumtiesības. Kā norāda kosmosa inženieri, citai valstij piederošu satelītu un tā atlūzu aizskart nedrīkst – to paredz pašreizējais regulējums, līdz ar to svarīgākais tuvā nākotnē būtu kosmosa lielvalstīm vienoties, ko iesākt ar nekontrolējamiem objektiem Visumā un kuram un kā galu beigās jāsavāc aiz sevis mums visiem kopīgajā Zemes orbītā.

Vairāk par to var lasīt portālā science alert.com.