Cilvēkam kaimiņos jau izsenis ir dzīvojušas būtnes, kas no vienas puses šķiet biedējošas, no otras puses - noslēpumainais, jo redzamas un dzirdamas vien krēslas laikā uz īsu brīdi. Taču šobrīd, vēlā rudenī, kad migrējošie putni jau aizlidojuši un dabā iestājies klusums, šie dzīvnieki par sevi liek manīt ar saviem riesta saucieniem. Krēslas dzīvnieki sikspārņi ir ļoti neparasti dzīvnieki un daudzējādā ziņā tiem līdzīgu nav. Tie ir vienīgie zīdītāji, kas prot lidot; tie ir dzīvnieki, kas guļ kājām gaisā, pasauli uztver ar dzirdi un par aktīvo diennakts laiku izvēlējušies krēslas stundas. Taču neskatoties uz savu svešādību un neparastumu, sikspārņi par mājām izvēlējušies tieši cilvēka mitekļus. Kā sikspārnim klājas cilvēka tuvumā un kādus novērojumus par sikspārņiem guvuši pašmāju pētnieki, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta bioloģijas doktors, sikspārņu eksperts Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes pētnieks Viesturs Vintulis.

Latvijā dzīvo 16 sikspārņu sugas, visi Latvijā mītošie sikspārņi ēd kukaiņus – nakts laikā viens sikspārnis apēd 400 – 600 oda izmēra kukaiņus. Tie ir nelieli dzīvnieciņi, ap 10 gramu smagi. Lidojumā, kad izpleš spārnus, izskatās daudz lielāki. Šobrīd sikspārņiem ir vairāk miera periods, jo arī kukaiņu, ar kuriem baroties, ir kļuvis mazāk.

Lielākā daļa sikspārņu pielāgojušies izmantot cilvēku piedāvātas lietas.

Sikspārņi citviet pasaulē

Mīlīgi un saldiem ģīmīšiem - tādi izskatās teju lielākā daļa sikspārņu, dzīvnieki, kuri nez kāpēc ir iekļauti baismoņu un asinssūcēju kategorijā. Jā, pasaulē ir 3-4 sikspārņu sugas, kuras pārtiek no siltām asinīm, taču lielākā daļa šo lidoņu dod priekšroku augiem un augļiem. Rīgas zooloģiskā dārza speciālists Māris Lielkalns stāsta par eksotiskajām sikspārņu sugām, kādas Latvijā nedzīvo. Vieni no tiem ir arī Indijas dižsikspārņi.

Izmēros no īkšķa lielumu līdz teju albatrosa apmēra lidoņiem - tādi sikspārņi apdzīvo mūsu planētās siltākās vietas Amerikā, Austrālijā un Āzijā. Tik daži no šiem sikspārņiem ir asinssūcēji, lielākā daļa pārtiek no augiem. Arī Indijas dižsikspārņi, kuru nosaukums angļu valodā vēsta, ka tā ir lidojošā lapsa, bet vāciski tos sauc par Indijas lidojošajiem milzu suņiem. Arī Rīgas Zooloģiskajā dārzā tādi savulaik mitinājās, tagad no tiem Nīlzirgu mājas izstādē “Osteostāsti” var aplūkot tikai šī sikspārņa skeletu. 

Sikspārņi pārnēsā dažādu veidu korona vīrusus

Piecu gadu ilgā pētījumā divdesmit valstīs trīs kontentos pētnieki atklājuši, ka sikspārņi pārnēsā dažādu veidu korona vīrusus. Tā ir vīrusu grupa, kas rada respiratoro slimību Sars, kas 2002. un 2003. gadā izplatījās kā epidēmija. Tāpat šī vīrusu grupa ir atbildīga arī par MERS jeb Tuvo Austrumu respiratoro slimību, kuras uzplaiksnījumi manāmi ik pa laikam.

Sikspārņu un slimības izplatību saistību pētījušas vairākas ASV universitātes, tostarp, Kolumbijas, Kalifornijas universitātes, kā arī veterinārās medicīnas skolas.

Sadarbībā ar vietējām valdībām, pētnieki pārbaudīja 19192 sikspārņus, grauzējus, primātus un cilvēkus teritorijās, kur šāda cilvēku un dzīvnieku slimību transmisiju iespējamība ir lielākā, piemēram, cirsmās, ekotūrisma vietās, kā arī dzīvnieku rezervātos. Pētnieki atrada simts dažādus korona vīrusus un 98 procenti to pārnēsātāju bija sikspārņi. Kopumā tie pārstāvēja 282 dažādas sikspārņu sugas.

Šis pētījums ir ļoti būtisks solis, lai mazinātu zināšanu plaisu par šāda veida vīrusu daudzveidību dzīvnieku kā starpsaimnieku organismos. Tāpēc, pēc pētnieku domām, ir ļoti būtiski izveidot šo vīrusu ģenētiskās un ģeogrāfiskās izplatības kartes, lai saprastu, kurš tieši no vīrusiem rada vislielākos draudus cilvēkam. Pagaidām izskatās, ka Dienvidamerikā sastopamie sikspārņi rada mazāku apdraudējumu cilvēkam, jo viņu vidū iespēja, ka pārnēsātais vīruss varētu nonākt arī līdz cilvēkiem, ir zemāka, nekā sikspārņiem, kas apdzīvo Āfriku un Āziju.  Lai arī šajos jautājumos nepieciešams veikt vēl padziļinātākus pētījumus, zinātnieki jau tagad brīdina sabiedrību neinterpretēt šos pētījuma datus kā iemeslu iznīdēt sikspārņus. Šie dzīvnieki ir ļoti būtiski ekosistēmai un cilvēkam nav kaitīgi. vairāk par to varat lasīt interneta vietnē