Līdz šim cilvēce zinājusi par sešiem kontinentiem, kuru robežas itin viegli saskatāmas pasaules kartē. Taču šī gada sākumā zinātnieki no Jaunzēlandes un Austrālijas nākuši klajā ar pārsteidzošu paziņojumu - uz Zemes visticamāk ir vēl viens kontinents un tas nodēvēts par Zēlandiju, kurš atrodas Jaunzēlandes un Jaunkaladonijas teritorijā. Vai tas patiesi uzskatāms par atsevišķu kontinentu, kā nosaka kontinentu robežas un kā rodas jauni kontinenti, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas vadītājs Ervīns Lukševičs.

Gaidām Putnu dienas!

Pavasaris, protams, saistās ar gājputnu atgriešanos. Jau šobrīd debesīs var novērot putnu kāšus, laukos un tīrumos manāmas dzērves, bet parkos un dārzos jau dzirdamas strazdu dziesmas. Tas viss arī vedina pievērsties kādai lietderīgai nodarbei, ar kuru katru gadu nodarbojas putnu mīļotāji - putnu būrīšu izgatavošana. Tam ir pamatīgas tradīcijas arī Zoodārzā. Par 1. un 2. aprīlī gaidāmajām Putnu dienām stāsta Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns.

Putni dienās Zooloģiskajā dārzā darbosies Dzeņa darbnīca, kurā, zoodārza speciālistu pavadībā ikvienam interesentam būs iespēja iemācīties pareizi izgatavot putnu būrīti mazajiem dobumperētājiem putniem – zīlītēm un mušķērājiem, kā arī mājas strazdiem. Šogad plānots izgatavot 300 zīlīšu un 300 strazdu būrus. Pašu gatavoto putnu būri netiks liegts ņemt līdzi un izkārt putniem piemērotā vietā savu māju apkaimē. Bez tam apmeklētāji varēs dot savu ieguldījumu arī Latvijas dabas aizsardzībā, izgatavojot mākslīgo dobumu mazākajai mūsu pūcītei – apodziņam. Putnu dienu ietvaros paredzēts izgatavot 100 būrus apodziņam, kurus atbilstošos mežos izvietos Latvijas pūču pētnieki. Dēļi, naglas un āmuri ir sagatavoti, līdzi jāņem ģimene un labs noskaņojums!

Latvijas dabas bagātības. No koraļļa līdz virpainītei

Latvijas Dabas muzejā ir skatāma izstāde, kurā apkopota informācija gan par laikiem, kad Latvijas teritorija bija klāta ar seno jūru ūdeņiem, kuros dzīvoja koraļļi, gan mūsdienām, kad joprojām zinātnieki katru gadu atklāj jaunas sugas, piemēram – virpainīti –, kas 2016. gada rudenī tika atrasta pašā Rīgas centrā. Par izstādi, kurā redzams, kā vairāku miljonu gadu laikā veidojās Latvijas daba, stāsta Latvijas Dabas muzeja vecākā botāniķe Egita Zviedre.

Pirmie dinozauri varētu būt no Skotijas

Iespējams, būs jāpārraksta vēstures un dabaszinātņu grāmatas - tā saka pētnieki no Kembridžas universitātes, kuru pretrunīgais pētījums liek domāt, ka līdzšinējais dinozauru iedalījums ir nepareizs, kā arī nepareizi noteikta varētu būt šo dzīvnieku pirmā atrašanās vieta. Tam par pamatojumu talkā nāk Skotijā atrastas kaķa izmēra dzīvnieku fosilās atliekas. Saltopus  - tā sauc dzīvnieku, kura fosilās atliekas atrastas Skotijā un kas, iespējams, bijis dinozauru priekštecis.

Līdz šim zinātnieki uzskatīja, ka dinozauri radušies pirms 237 miljoniem gadu senajā kontinentā Gondvanā, no kura vēlāk izveidojās dienvidu pusslodē esošie kontinenti, atstājot unikālas fosilās liecības Dienvidamerikā un Tanzānijā.

Tāpat arī kopš 19. gadsimta beigām valda uzskats, ka dinozauru ciltskoku veido divu tipu dzīvnieki - tā saucamie putniegurņa dinozauri un ķirzakveidīgie dinozauri. Putniegurņa dinozauru kārtā kā jau nosaukums liecina ietilpst visi tie dinozauri, kuriem iegurnis bija līdzīgs putniem. Visi šī tipa dinozauri bija augēdāji. Savukārt ķirzakveidīgie dinozauri bija gan augēdāji, gan arī gaļēdāji.

Jaunatklāto fosiliju pētījumi liek domāt, ka viens no ķirazkveidīgā tipa dinozauriem - teropodi patiesībā būtu jāpieskaita nevis ķirzakveidīgajiem radiniekiem, kā uzskatīts līdz šim, bet gan putnveidīgajiem -  tā vismaz liek domāt tā iegurņa kaulu nospiedumi un arī idejas par to, cik līdzīgas gaļēdāju dinozauru pārstāvjiem izskatījušies šo dzīvnieku galvaskausi, pakaļkājas un potītes kauli.

Taču pie šāda apgalvojuma vien Bristoles universitātes pētnieki, kas sīkāk analizējuši aaltopus atstatās pēdas, neapstājas, ir pat izskanējusi versija, ka senā dzīvnieka fosilijas liek domāt, ka dinozauru dzimtene savulaik bijusi tieši Skotijas teritorija. Protams, ka tik skaļi apgalvojumi jau paspējuši izpelnīties pasaules vadošo paleontologu kritiku un tiek vērtēti diezgan pretrunīgi.

Zinātnieki uzskata, ka saltopus patiešām varētu būt labs kandidāts dinozauru senča tēlam, tomēr ar atrasto fosiliju analīzi vien šajā gadījumā nepietiek. Atrast vienu vienīgu dinozauru priekšteci, pēc pētnieku domām, ir neiespējami un noteikt to precīzu izcelsmes vietu būtu vēl jo lielāks izaicinājums.