Raidījuma Zināmais nezināmajā studijā trīs jauni, talantīgi ķīmiķi, kuri 2016. gadā ieguvuši Grindeks "Sudraba pūces" balvas. Kādi ir viņu pētījumi, ceļš zinātnē un kādu jaunie zinātnieki redz savas nozares nākotni? Latvijas Organiskās sintēzes institūta pētniece Marina Makrecka-Kūka apbalvota par jaunas molekulas darbības principu atklāšanu un pētīšanu, kas nākotnē varētu pasargāt no sirds un asinsvadu slimībām. Otru „Sudraba pūci” saņēma Rīgas Tehniskās Universitātes Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūta zinātniskais asistents Kristers Ozols, kurš ieguvis jaunu fluorescentu savienojumu, kuru nākotnē varētu izmantot, lai pētītu DNS un tā mijiedarbību ar fermentiem. Trešo apbalvojumu saņēma Latvijas Organiskās sintēzes institūta pētnieks Edijs Vāvers par jauna savienojuma izpēti, ko varētu izmantot atmiņas traucējumu un demences gadījumā, piemēram, ja ir saslimšana ar Alcheimera slimību. Pa tālruni sazināmies ar “Zelta pūces” ieguvēju Latvijas Organiskās sintēzes institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētāju, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi Ivaru Kalviņu. Apbalvojumu Kalviņš saņēma par jaunu kardioprotektoru izstrādi un to darbības mehānismu pētījumiem.

Savukārt Grindeļa balvu par mūža ieguldījumu Latvijas medicīnā un farmācijā piešķirta gastroenterologam profesoram Jurim Pokrotniekam, kurš ir Rīgas Stradiņa universitātes profesors, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas hepatoloģijas un uztura terapijas centra vadītājs, ārsts, pasniedzējs un zinātnisko rakstu autors.

Mendeļejeva ķīmisko elementu tabulas veidošanās

Viena no cēlgāzēm - argons - savu nosaukumu ieguva tāpēc, ka to nevarēja iesaistīt nevienā ķīmiskajā reakcijā, un grieķu valodā „argos” nozīmē slinks, kūtrs, lēns. Tas ir tikai viens skaidrojums par ķīmisko elementu nosaukumiem. Kā veidota Mendeļejeva ķīmisko elementu tabula un kā šie elementi tur ir sakārtoti, stāsta Latvijas Universitātes Neorganiskās ķīmijas katedras vadītājs Jānis Švirksts.