Šogad Vernera fon Sīmensa balvu ieguvuši seši Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un četri Latvijas Universitātes jaunie zinātnieki. RTU jaunie zinātnieki atzinību guvuši, pētot energoefektīvus risinājumus. Raidījumā Zināmais nezināmajā saruna ar trim balvas laureātiem: vides zinātnieci Agnesi Skujevsku, kura maģistra darbā pētīja siltumenerģijas patēriņu, inženierzinātņu maģistru Renāru Milleru, kas sniedzis priekšlikumus efektīvākām ventilācijas sistēmām, un inženierzinātņu doktoru Jāni Latvelu, kura pētnieciskās intereses saistītas ar saules elementu efektīvāku izmantošanu enerģētikā.

Jānis Latvels promocijas darbā "Inovatīvu organisko materiālu saules elementu fotoelektriskās īpašības"  pētījis inovatīvus organiskos materiālus saules elementu izveidei. Darba gaitā ir atklāts savienojums, kas saules elementus ļauj izgatavot ar tehnoloģiju, kas ir īpaši vidi saudzējoša. Tāpat ir atklāts un patentēts organisks savienojums, kas ļauj palielināt pašreiz pieejamu saules elementu efektivitāti.

Agneses Skujevskas pētījuma “Siltumenerģijas patēriņa izvērtējums: no pašvaldības ēkām līdz siltumapgādes uzņēmumiem” mērķis ir radīt karti, ar kuras palīdzību var noteikt tās teritorijas, kur nākotnē būtu iespējams attīstīt centralizētās siltumapgādes sistēmu. Rezultātā tika radīta metode uzdevuma veikšanai un, pielietojot to praktiski,  Salaspils novadā kopumā tika identificētas 15 teritorijas, kurās ir vērts tuvāk papētīt iespēju ierīkot centralizētu siltumapgādes sistēmu.

Renāra Millera darbā “Mainīgas plūsmas vārstu veiktspējas optimizācija ventilācijas sistēmās” tiek pētīta moderno ventilācijas sistēmu automātisko vārstu darbība, kas ļauj optimizēt šo sistēmu veiktspēju un ēkas dzīves cikla izmaksas. Sabiedrības ieguvums no šī maģistra darba ir solis pretī ilgtspējīgai infrastruktūrai.

Jau 17 gadu pēc kārtas labākajiem eksakto zinātņu speciālistiem, Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās Universitātes studentiem tiek pasniegtas Vernera fon Sīmensa izcilības balvas, lai atbalstītu studentu un jauno zinātnieku radošās spējas.

Nanovadu pētniece Līga Jasulaņeca

Spēja darboties ar vadiem, kuru izmērs ir miljardā daļa, tas ir  jaunās fizikas zinātnieces Līgas Jasulaņecas darbs. Izmantojot savas zināšanas un mūsdienu elektronikas sasniegumus, Līga laboratorijā pēta šādus vadus, kā tie „uzvedas” mehāniski un elektriski. Par savu darbu "Nanovadu mehāniskās īpašības un to pielietojumi nanoelektromehāniskājās sistēmās" jaunā zintniece arī ieguva Vernera fon Sīmensa balvu. Lai labāk saprastu, kas ir nanovadi un kā tie izskatās, pie LU Ķīmiskās fizikas institūta pētnieces, fizikas zinātņu maģistres Līgas Jasulaņecas uz laboratoriju devās Zane Lāce.