Jūras kāpas ir īpaša ekosistēma, kuras it kā sausajā un šķietami neauglīgajā augsnē spēj augt dažādi augi, kuri palīdz uzturēt kāpas. Jūras kāpu veidošanās, jūras viļņu ietekme kāpu ģeoloģiskajā formā un krastu erozija, kā arī dzīvas dabas īpatnības kāpās, par to saruna raidījumā Zināmais nezināmajā. Studijā Latvijas Hidroekoloģijas institūta Jūras monitoringa nodaļas zinātniskā asistente, Tallinas tehnoloģiju universitātes doktorante Maija Viška.

Smilšu krāsa un vecums

400 miljonu gadus senas smiltis ir sarkanā krāsā, savukārt aptuveni 100 miljonus gadus vecas smiltis ir baltas. Kur Latvijā var redzēt violetas smiltis, kāds ir smilšu sastāvs un kā pēc smilšu formas var noteikt to lietojumu rūpniecībā, sižetā stāsta Rīgas Tehniskās Universitātes Silikātu materiālu institūta asociētā profesore Ruta Švinka.

Bezskābekļa zonas jūrā

Daudzviet pasaules okeānā un arī Baltijas jūrā ir tā saucamās bezskābekļa zonas. Tās ir vietas, kur skābekļa koncentrācija ir ļoti zema un tas apgrūtina daudzu jūras dzīvnieku eksistenci. Bezskābekļa zonas ir Baltijas jūras vidusdaļā un arī Zviedrijas piekrastē, kur tās rada divi galvenie faktori: dabiskie, piemēram, fjordu tuvumā ir apgrūtināta ar skābekli bagāta ūdens ieplūde, jo fjordi rada šaurus koridorus, kas ūdenim jāpārvar, lai sajauktos; arī cilvēka darbības radītie, ja jūrā ar notekūdeņiem ieplūst lauksaimniecībā lietotais mēslojums. Tālāk tas jūrā rada pārmērīgi daudz barības vielu, kas veicina aļģu ziedēšanu un drīz pēc tam arī veido bezskābekļa vidi noteiktos jūras reģionos. Zviedrija mēģinājusi vērst situāciju par labu, speciāli bagātinot ar skābekli jūras ūdeni kāda fjorda tuvumā. Pētnieki Bifjorda tuvumā veikuši eksperimentu - viņi iepumpējuši skābekli 4us km garajā un vairāk nekā 50 metrus dziļajā ieplakā. Rezultāti izrādījušies pārsteidzoši labi – salīdzinot ar diviem citiem fjordiem, ar skābekli bagātinātajā ūdenī ievērojami savairojušie tie organismi, kas raksturīgi videi ar augstu skābekļa koncentrāciju un samazinājies to skaits, kas dzīvo bezskābekļa vidē. Svarīgi, ka arī pēc skābekļa pievadīšanas, situācija nav mainījusies un agrāk blīvi neapdzīvoto zemūdens teritoriju sākuši apdzīvot organismi, kas agrāk tur nebija sastopami. Varētu domāt, ka nu ir atrasts risinājums Baltijas jūras ekoloģiskajām problēmām, taču tik vienkārši viss nav. Lai arī ne viens vien vides inženieris ir mēģinājis atrisināt bezskābekļa problēmu jūras, iepludinot ūdenī papildus skābekli līdzīgi kā tas notiek akvārijos, vides speciālisti norāda, ka šī prakse nav piemērojama ekosistēmu mērogā. Lielas ūdens masās un sarežģītajās dzīvnieku un augu kopienās, skābekļa iepumpēšanai ūdenī var būt pavisam citas sekas.