Šajā nedēļā Cēsīs norisinās ikgadējais sarunu festivāls “Lampa” un tajā šogad uzmanības lokā vairākās diskusijās ir tādi temati kā zinātne un izglītība. Viena no diskusijām skar jautājumu - kā veicināt Latvijas sabiedrībā vēlmi mācīties un izglītoties. Zināšanas ir pamatu pamats sabiedrības attīstībai, taču - cik zinātkāri ir latvieši un vai cilvēku zinātkāre ir pietiekami apmierināta? Par šo tematu arī būs diskusija sarunu festivālā “Lampa” Cēsīs, iesildāmies Zināmais nezināmajā studijā. Diskutē fonda "Viegli" padomes priekšsēdētāja Žaneta Grende un izglītības eksperte, Latvijas valsts simtgades biroja Izglītības un jauniešu projekta vadītāja Aija Tūna. Pa tālruni sarunai pievienojas zinātkāres centra "ZINOO" vadītājs Pauls Irbins.

 

Ikviena mūsu izvēle vai rīcība ir savstarpēji saistīta ar citiem pasaules iedzīvotājiem

Lai arī dažkārt šķiet, ka mēs nedzīvojam izolēti no pārējās pasaules, ikviena mūsu izvēle vai rīcība ir savstarpēji saistīta ar citiem pasaules iedzīvotājiem un viņu labklājību. Par to, kāpēc ir svarīgi domāt globāli - Kristīnes Antonovas sagatavotajā sižetā. Arī šī sižeta stāsts ir saistīts ar kādu diskusiju, kas arīdzan šonedēļ plašāk izskanēs festivālā “Lampa”. Stāsta Inga Belousa, biedrības “Zaļā brīvība” projektu vadītāja un biedrības „Lapas” direktore Inese Vaivare.

 

Kreiļu un labroču intelektuālās spējas

Uzskata, ka aptuveni 10 līdz 13 procenti pasaules iedzīvotāju ir kreiļi. Lai arī daļa no viņiem jūtās vienlīdz ērti izmantojot abas rokas, lielākā daļa kreiļu ikdienas darbos, visbiežāk rakstot, labprātāk izmanto kreiso roku. Vienas vai otras rokas izmantošana tiek saistīta ar kognitīvajiem procesiem cilvēka smadzenēs, tāpēc pētnieki uzskata, ka noteiktas izziņas spējas ir labāk attīstītas labročiem, bet citas - kreiļiem. Piemēram, Liverpūles universitātes pētījumā atklāts, ka kreiļiem ir lielākas priekšrocības matemātikas apgūšanā. Viņiem esot labāka telpiskā domāšana un arī spējas iztēloties objektus. Kreiļiem kopumā esot labāk attīsīta smadzeņu labā puslode. Arī nervu šūnu sakopojumi, kas savieno abas smadzeņu puslodes, esot lielāki tieši kreiļiem un tas tiek saistīts ar šo cilvēku spēju veiksmīgāk apstrādāt informāciju.  Kāpēc tas tā, līdz galam īsti nav skaidrs. Saskaņā ar vienu no hipotēzēm, kreiļu spēja labāk apstrādāt informāciju ir saistīta ar to, ka viņiem nākas dzīvot un darboties labročiem pielāgotā pasaulē, kur bieži nākas likt lietā abas rokas.  Un tas ir iemesls, kāpēc abas smadzeņu puslodes savstarpēji ir daudz labāk savienotas. Šis pieņēmums liek domāt, ka trenējot abas rokas mēs katrs varam arī daudz labāk attīstīt savas smadzenes. Atšķirības labroču un kreiļu smadzenēs varētu būt arī izskaidrojums tam, kāpēc izteikti daudz kreiļu veiksmīgi darbojas mākslā, mūzikā, arhitektūrā un šahā. Tās visas ir darbības, kur jāliek lietā telpiskā domāšana un efektīva informācijas apstrāde.

Runājot par jau piesaukto matemātiku, jāpiebilst, ka atšķirības starp kreiļiem un tiem, kas labprāt raksta, zīmē, ķemmē un met ar labo roku konstatētas tikai attiecībā uz sarežģītākām matemātiskām darbībām. Izpildot vienkāršas aritmētiskas darbības atšķirības neesot novērotas. Eksperimentā piedalījās teju 2,5 tūkstoši dažāda vecuma skolēnu.

Lai vai kā, pētnieki uzsver, ka tas, ar kuru roku mēs vairāk darbojamies, netieši norāda uz atšķirībām mūsu smadzenēs, tomēr ir jābūt ļoti piesardzīgiem, izdarot secinājumus par kāda īpašajām spējām vai tieši pretēji - izziņas procesa traucējumiem, tikai no tā, vai cilvēks ir vai nav kreilis.