Ikdienā mēs saskaramies ar tūkstošiem vielu, kuru izcelsme, ietekme un darbība mums ir maz zināma un bieži nav jau arī laika un vēlēšanās iedziļināties tajā, ko īsti izmantojam darba vidē un mājās. Mēs ceļam mājas, remontējam tās, apkopjam savus īpašumus, pērkam preces un patērējam tās, izmantojot lielu daudzumu sintētisku ķīmisku vielu, kuras daļa nerada mums nekādu skādi, taču daļa vieš bažas zinātnieku vidū un dažkārt arī nonāk aizliegto vielu sarakstos. Kas ir šīs vielas un ko mēs zinām par to ietekmi uz mūsu veselību, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Stradiņa Universitātes Darba drošības un vides veselības institūta Higiēnas un arodslimību laboratorijas vadītāja Inese Mārtiņsone.

LU tapusi Mobilā aplikācija cilvēkiem, kas cieš no putekšņu alerģijām

Ģeogrāfijas zinātņu doktore un Latvijas Universitātes pētniece Olga Ritenberga demonstrē mobilajā telefonā aplikāciju, kas tuvākajās dienās būs pieejama visiem, kas cieš no putekšņu alerģijas. Gluži tāpat kā savos viedtālruņos vai datoros mēs varam pārlūkot laika prognozi tuvākajām dienā, tā turpmāk būs arī pieejama prognoze par to, kā un kādi putekšņi izplatās gaisā. Zinātnieku komanda no vairākām valstīm un arī no Latvijas radījusi Personalizēto alerģijas simptomu prognozēšanas sistēmu saīsinājumā PASYFO.

Mazi krāsaini punktiņi, kas atkarībā no vēja ātruma kustas pa Latvijas karti, tā tuvākajās dienās izskatīsies animācija datorā un mobilajos viedtālruņos, kas rādīs, kur un kādi augu putekšņi pārvietojas.

Perfluoroktāns - viela, kas neļauj zaudēt svaru

Hārvardas Sabiedrības Veselības skolas pētījumā par ķīmisko vielu ietekmi uz cilvēku veselību atklāts, ka vielu grupa, kuru bieži izmanto industriālajos un patēriņa produktos, ir saistīta ar lielāku svara pieaugumu pēc diētas pārtraukšanas, īpaši sievietēm. Šīs ķīmiskās vielas ir per-fluor-oktāna savienojumi, kas jau līdz šim retos gadījumos bija saistīti ar vēža riska paaugstināšanos, taču nu noskaidrots, ka šiem savienojumiem ir artava arī hormonālās sistēmas traucējumos, imūnās sistēmas disfunkcijās, kā arī augstā holesterīna līmeņa un aptaukošanās gadījumos.

Perfluoroktāna savienojumi tiek plaši izmantoti jau sešdesmit gadus dažādās jomās, tostarp, ēdiena iepakojumos, apģērbā, katlu un pannu ražošanā, kā arī ir klātesoši industriālu rajonu dzeramajā ūdenī, militārajās bāzēs un notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Šīs vielas uzkrājas organismā ēdot un dzerot, kā arī ja industriālajās vietās ar šādu piesārņojumu uzkavējas ilgu laiku.

Pētījumā tika analizēti dati, kas iegūti no vairāk nekā  620 pacientiem, kuri saskaras ar lieko svaru un aptaukošanos un klīniskajiem pētījumiem, kas tikuši veikti pirms apmēram 10 gadiem.  Klīniskajos pētījumos tika analizēts, cik efektīva bijusi svara samazināšana divu gadu laikā, ievērojot veselīgu diētu, un kāda tam bijusi saistība ar  perfluoroktāna savienojumu klātbūtni pacientu apkārtējā vidē.

Rezultāti liecina, ka sākotnēji pacientiem bija vērojams svara samazinājums, taču pēc pusgada viņu svars pieauga par teju trīs kilogramiem. Zīmīgi, ka to cilvēku asinīs, kuriem bija vērojams svara pieaugums, bija lielāka  kaitīgo perfluoroktāna vielu koncentrācija un saistība starp šo vielu klātbūtni un svara pieaugumu bija izteiktāka tieši sieviešu vidū. Lielā mērā tas ir skaidrojams ar izmaiņām vielmaiņas darbībā.